ievārīt
ìevàrît, tr., einkochen: ievārījumu ievārīt, Saft einkochen. Refl. - tiês, einkochen (intr.): lai sāls labi ievārās.
Avots: ME II, 87
Avots: ME II, 87
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ievārīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ievārīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pievārīt
pìevàrît,
1) dazukochen, beim Kochen hinzufügen:
tai vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina Konv. 2 919; anschweissen U.;
2) beim Kochen anbrennen lassen:
putra rūgta, pievārīta D. Kleinb. J. 50;
3) viel, zum Überfluss kochen: pievārīju pa pilnam gaļas LP. VII, 289. pievārīts kâ zir giem Etn. II, 30;
4) kochend, mit Gekochtem anfüllen:
pievārīta pilna bļuoda ar putru. Refl. -tiês, anbrennen (beim Kochen) Wid.
Avots: ME III, 309
1) dazukochen, beim Kochen hinzufügen:
tai vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina Konv. 2 919; anschweissen U.;
2) beim Kochen anbrennen lassen:
putra rūgta, pievārīta D. Kleinb. J. 50;
3) viel, zum Überfluss kochen: pievārīju pa pilnam gaļas LP. VII, 289. pievārīts kâ zir giem Etn. II, 30;
4) kochend, mit Gekochtem anfüllen:
pievārīta pilna bļuoda ar putru. Refl. -tiês, anbrennen (beim Kochen) Wid.
Avots: ME III, 309