pievārīt

pìevàrît,

1) dazukochen, beim Kochen hinzufügen:
tai vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina Konv. 2 919; anschweissen U.;

2) beim Kochen anbrennen lassen:
putra rūgta, pievārīta D. Kleinb. J. 50;

3) viel, zum Überfluss kochen: pievārīju pa pilnam gaļas LP. VII, 289. pievārīts kâ zir giem Etn. II, 30;

4) kochend, mit Gekochtem anfüllen:
pievārīta pilna bļuoda ar putru. Refl. -tiês, anbrennen (beim Kochen) Wid.

Avots: ME III, 309


pievārīt

pìevàrît,

3): pievārījuse bruokastu Pas. IX, 157;

4): kaulu zupas pievārītuo puodu A. Upītis Sm. lapa 248. Refl. -tiês,

2) p. klât, siedend an Umfang zunehmen:
ēdiens... pievārījies klāt Pas. XIII, 45; ‡

3) siedend ein grosses Quantum bilden:
pievārījies daudz, - pilns katliņš Pas. XIII, 45.

Avots: EH II, 278