Paplašinātā meklēšana

àizsir̂dîtiês, böse werden Zb. XVIII, 280.

Avots: ME I, 49

‡ àiztirdît,

1) erzürnen
(mit ìr ² ) Mahlup;

2) ärgernd wegtreiben
Golg., Schwanb.

Avots: EH I, 58

apdzirdît, ‡

2) sich betrinken lassen, betrunken machen
Bers. u. a.: a. kuo ar alu.

Avots: EH I, 79

‡ apirdît, = ‡ apir̃dinât 2: a. zemi Bauske.

Avots: EH I, 86

‡ apmirdît,

1) beschwichtigen, stillen
(perfektiv) Fest., Warkl.: a. zuobu sāpes;

2) (vor einer Operation mit Chloroform) einschläfern
Kr. Rosiften.

Avots: EH I, 102

‡ apsir̂dîtiês Warkl., zornig werden, apskàistiês.

Avots: EH I, 112

atdzir̂dît [(li. atgìrdyti), tr.,

1) = atdzir̂dinât, so Ruj., C. u. a.;

2) zur Genüge tränken:
vai tu zirgus jau atdzirdīji? Saussen]; tērcītes... atdzirda slāpušuos tīrumus Plud. LR. IV, 243.

Avots: ME I, 156

atsirdîtiês,

1) sich satt ärgern;

2) kaltsinnig werden
L.

Avots: ME I, 190

dirdît,

1) für tirdît [Bornsm.]: cilvē̦ki dumuo sākuši dirdīt LP. VI, 627;

[2) "stören"
Kortenhof. Refl. dir̃dîties, -uôs, -ījuôs Schujen, Daiben, nicht Ruhe geben, wiederholt stossen: guovs dirdās (="bada uotrai ar ragiem vai izpurina zâles").]

Avots: ME I, 470

dzirdît: mit ir̂ auch Auleja, Fest., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt, (mit ir̂ ² ) Seyershof, mit ir̃ auch Frauenb., Iw., Salisb., Siuxt.

Avots: EH I, 359

dzirdît, s. dzirdinât.

Avots: ME I, 553

dzir̂dītava Seib., [N. - Peb.], dzirdîtuve Karls., die Tränke.

Avots: ME I, 553

ìedzirdît,

2) (unter ìedzìrdinât 3): auch (mit ir̃ ) Siuxt.

Avots: EH I, 511

ìedzirdît, durch einen Zaubertrank irgendwie beeinflussen Etn. II, 20, IV, 11: iedzirdīt... viesus ar čūsku... alu I, 104. iedzirdītam cilvē̦kam LP. VII, 691.

Avots: ME II, 13

ìesir̃dît, auch ìesir̂dinât, tr., erzürnen: ve̦cākus Spr. Refl. ìesir̂dîtiês, böse werden Alm.

Avots: ME II, 63

ir̃dît [Ruj.], -u, -ĩju, tr., auftrennen [Ruj.], abtrennen wie eine Naht St.; lockern U.: zemi Sessw.

Avots: ME I, 709

izdzirdît (li. išgìrdyti ),

1): izguldījis tuo, izdzirdījis un paēdinājis Pas. X, 149; eine längere Zeit hindurch tränken:
izdzir̃dījis teļu sešas nedēļas Frauenb.

Avots: EH I, 445

izdzirdît,

1) = izdzirdinât 1: izdzirdīt visu saimi Ruj.;

2) = izdzirdināt 2: izdzirdīja visu mucu alus Lis.]

Avots: ME I, 732

izirdît,

1) auftrennen
Ruj.;

2) auflockern
Bauske.]

Avots: ME I, 743

izsir̂dîtiês, sich abärgern: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik˙pat ne˙kas nebij Alm.

Avots: ME I, 797

iztir̂dît, tr., streng ausfragen, peinlich verhören: nuoziedznieku.

Avots: ME I, 818

mîkstsir̂dĩte Janš. Dzimtene V, 266, ein weichherziges Mädchen.]

Avots: ME II, 643

mìrdît ^2, [sterben machen Warkh., Warkl., Domopol, Bers.: badu mirdīt].

Avots: ME II, 631

nùodzirdît,

1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;

2) od.

3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡

5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.

Avots: EH II, 43

nùodzirdît (li. nugirdyti),

1) = nùodzirdinât Lis.;

2) eine ganze Reihe von Objekten:
es visus luopus jau nuodzirdīju Ruj.;

3) besoffen od. berauscht machen:
ar alu viegli var viņu nuodzirdīt Warkh.;

4) vergiften (mit einem Getränk)
Warkl.]

Avots: ME II, 780

‡ nuomirdît sterben machen Segew.: tikām runāja, ka viņa nuomirusi, līdz nuomirdīja (bis sie wirklich starb).

Avots: EH II, 69

nùosir̂dîtiês [Pas. II, 294], nùosir̂stîtiês, sich abärgern: par tuo citas sievas nevarēja diezgan nuosirdīties MWM. X, 890. ve̦lns tikai nevarēja vien pats uz sevi nuosirstīties LP. VII, 1180. (es jau arī dažreiz nuosirstuos... par visām tām pavēlēm Janš. Dzimtene V, 258.]

Avots: ME II, 846

‡ pasir̂dîtiês Wolm. u. a., eine Zeitlang zürnen.

Avots: EH II, 171

patir̂dît, tr., verhören, peinigen: nu, puiši, patirdīsim krietni brūtes me̦klē̦tājus! Līb.

Avots: ME III, 122

pìedzirdît, sich antrinken lassen, trunken machen: palīdz[i] man Pēteri piedzirdīt! Blaum. Pie skala uguns.

Avots: ME III, 248

sadzirdît, tr., zur Genüge trinken, sich an-, betrinken lassen Wid., Spr.

Avots: ME III, 621

sasirdîtiês: vīrs ... sasirdījās uz sievas Pas. XII, 248.

Avots: EH II, 446

sasirdîtiês, zornig werden: sasirdījies, nuometis kastīti zemē LP. VI, 121. māte ļuoti sasirdījusies 139. sasirdījies, ka viņu tâ situ VII, 1248. re̦dzē̦dams, ka tuo... kungs piekrāpis, tas sasirdījies Etn. II, 7. dibināts ieme̦sls sasirdīties Alm. Kaislību varā 52.

Avots: ME III, 729

satirdît, = saķir̃cinât: s. bē̦rnu tâ, ka tas sāk raudāt Bauske, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 763

sir̂dît, Refl. -tiês: auch AP. (prs. -duos ), Auleja, (prs. -dījuos) Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 488

sir̂dît Golg., sir̂dît ² Behnen, -u, -ĩju, tr., erzürnen: tie mani kaitina un sirda MWM. XI, 22. gribē̦dams slēpt, ka tuo nesirda vis sāpes Vēr. II, 1198. Refl. -tiês (li. šir̃dytis "zürnen"), sir̂dēties ² Sussikas, böse werden, sich ereifern, sich erzürnen U.; böse sein, zürnen: uz kuo tu tik visai sirdies? Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 113.

Avots: ME III, 843

‡ sirdīte (od. sirdītis?) "?": pats uzsēdis uz lampas sirdīti Pas. X, 79 (aus NB).

Avots: EH II, 488

‡ smirdît, -īju "?": viņš smirdī buka smaku Tdz. 51821.

Avots: EH II, 538

tir̂dît: auch Oknist (prs. tir̂dīju), Alswig, N.-Laitzen, Smilt., (mit ir̃) Dunika, Jürg., Lemb., (mit ìr) Serben, (mit ìr ² ) Linden in Livl., (mit ir̂ ² ) Allendorf, OB., Zögenhof, ("neatlaidīgi izprašņāt") Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 730.

Avots: EH II, 683

tir̂dît Adsel, Bers., C., PS., Saikava, (mit ir̃) Kand., Selg., Siuxt, (mit ìr ² ) Adl., Golg., Gr.-Buschh., Kl., Marzen, Ogershof, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit ir̂ ² ) Bauske, Pe̦nkule, Ruj., Wahnen, -u, -ĩju, auf jem. mit Fragen eindringen, peinlich verhören U., Grünw., Kalz., Lennew., Nötk., N.-Peb., Wessen, (mit ir̂) Jürg., Mar., Raiskum, (mit ir̃) AP., (mit ìr ² ) Bers., (mit ir̂ ² ) Dunika, MSil.; beunruhigen U., Bērzpils, Druw.; (mit bösen Worten Erlaa) quälen, peinigen Nötk., schelten N.-Peb.; zureden Nötk.; anfechten Elv.: tiesa tirdīja zagli ilgu laiku Jürg. kuo tu mani tik ilgi tirdi par vienu un tuo pašu! Dunika. vīrs neatlaidies, tirdījis . . ., kamē̦r sieva beidzuot ar pateikusi Pas. IV, 274. es sacīju, ka tie ir tik meļi, kaut gan mani ļuoti tirdīja Kaudz. M. 342. Eigentlich woht: sprechen machen. Nebst aptirām, tirt und li. tárdyti "forschen" und tirti "erfahren" zu le. tārlāt und terêt, s. Leskien Abl. 350 und Būga KZ. LII, 275.

Avots: ME IV, 194

uzdzirdît (unter uzdzirdinât): auch (mit ir̃) Frauenb., Siuxt: u. sivē̦nus.

Avots: EH II, 721

zè̦ltsir̂dĩte, die ein goldenes (gutes) Herz Habende: ak tu, māmiņ, ze̦ltsirdīti! Domas II, 995.

Avots: ME IV, 706

apdzirdinât [li. apgìrdinti] und apdzirdît [li. apgìrdyti], durch einen Zaubertrank behexen: kad tik Rasas kungs nav dze̦lte̦nmaizes un vīna apbūris, lai mani ieēdinātu un apdzirdinātu A. XVI, 306. vilkacis e̦suot apdzirdīts cilvē̦ks LP. VII, 926; s. Etn. I, 75. apdzirdināšana, das Behexen durch einen Zaubertrunk: viņš nuo apdzirdīšanas bij nuomiris LP. VII, 674.

Avots: ME I, 84

àuzuôt: (zirgi) nav auzuoti un dzirdīti Janš. Mežv. ļ. II, 190.

Avots: EH I, 189

ciêtsir̂dis, f. - de, der, die Hartherzige: māsiņa mana, cietsirdīte, ne asaras nenuolaida. cietsirde mātes meita BW. 21654, 3.

Avots: ME I, 397

dzir̂dinât [Wolm., Jürg., Warkh., Dond., dzir̃dinât Pl., Nigr., Salis], dzir̂dît [PS., C., Wolm., Kl., Bers., Lis,, Warkh., Nerft. Preili. AP., Serbigal. dzir̃dît Salis, Līn., Tr., Weinsch., Pl., Bl., Wandsen. Nigr., Gr. - Essern] (li. gìrdinti, gìrdyti). tränken, zu trinken geben, bewirten, traktieren: mežā audzis kumeliņš. rīta rasu dzirdināts BW. 3254. pirku vīnu, pirku me̦du meitu mātes dzirdināt 14662. jāšu es pie straujas upes dzirdīt sava kumeliņa 13275. manu māmuliņu vīnu, me̦du vien dzirdīja 14669. dzirdināt pasauli; dzirdīt pagastveci. par dzirdināšanu palika brūtgāna tē̦vam ap kannu apsietās dāvanas BW. III, 1. 44. kāziniekiem gāja kāds ar alus kannu pretī, un brūtei bij par šuo dzirdījumu zieds jāduod BW. III, 1. 47.

Kļūdu labojums:
3254 = 13254

Avots: ME I, 552, 553

dzirenes,

1) = apdziŗas, apdzirenes N. - Schwanb.: sivē̦ns, ar dzirenēm apdzirdīts, kājas vien sāka kratīt Dok. A.;

2) eine als Heilmittel verwendbare Schlingpflanze
Golg.

Avots: ME I, 553

grežuôt,

1) "sirdīties, tītīties kâ mazi bē̦rni Adsel n. A. XIII, 329 ;

2) ärgerlich, verdriesslich, eigensinnig sein
U. Refl. -tiês, [

1) lärmen (von Kindern)
Misshof n. U. ;]

2) kapriziös sein ;

3) sich stolz gebärden,
["gre̦zni iztaisīties" U.] : ve̦cs puisītis grežuojās tā˙pat līdza jaunajam BW. 13108 ; 13100. puisītis biju, ne vīriņš, nu vēl sāku grežuoties (Var. : le̦puoties). māsiņa pret tautām grežuojās 12047. [grežuoties 3 nebst gražuot II doch wohl nach Fick BB. V, 172 zu gre̦zns I; in den übrigen Bedeutungen wohl zu gre̦zuot.]

Kļūdu labojums:
12047 = 12407

Avots: ME I, 651, 652

‡ izdirbinât,

1) "iztirdīt izprašņāt" Meiran, N.-Peb.;

2) "iztricinât" Lubn.; "voll standig ausschütte(l)n" Rugāji: i. labību, miltus "izkustinât, izstaipît (nuotirpušus luocekļus; mit ir̃ ) Schibbenhof;

3) "herausziehen"
Lubn.: (ar makšķeri) i. zivi;

4) "eilig (etwas) verrichten"
PV.;

5) "(eine feine, mühsame Handarbeit herstellen"
PV. Refl. -tiês PV. "eine Zeitlang an einer feinen, mühsamen Handarbeit ar beiten".

Avots: EH I, 442

‡ izdirdinât Kalz., Lubn., (mit ir̃ ) Schibbenhof "iztirdīt, izprašņāt".

Avots: EH I, 442

laidaine (s. unter laidene I): auch Luhn.; Jāņuos gāju raudzīties, Pēteruos dzirdīties, laidainē ielaižuos ar visām telītēm BW. 33111, 3.

Avots: EH I, 711

liẽlsir̂dis,

1) der Eigensinnige, Heftige, Hochmütige:
lielsirdim jācieš suodība Spr. Sal. 19, 19. tautiešam, lielsiržam. lieli, gaŗi me̦lni mati BW. 21719, 4. tautu meita, lielsirdīte 21754;

[2) jem., der herftig zürnt
Trik.].

Avots: ME II, 502

mẽdzele "ein leiblich verkommenes Lebewesen": teļš, kas slikti dzirdīts, ir mēdzele Nötk.; wohl aus * mērdzele, vgl. mē̦rga

II.]

Avots: ME II, 612

nùolaîst [li. nuláisti], tr.,

1) herab -, herunter -, hinablassen:
bikses. nuolaida zārku kapā. priekškars nebij nuolaists A. XX, 898. nuolaist (bises) gaili, den Hahn abdrücken. nuolaist kuoku, einen Baum fällen: viņi nuolaida vēl dažus kuokus Saul. [malku nuolaist U., Holz flössen]. aude̦kls stāvuot nuolaists nuo buomja Etn. II, 191. kad audēkls gan˙drīz jau nuoausts,... tad lietuojams nuolaižams kuoks A. v. J. 1894, 2, 440;

2) ablassen, ableiten, abwässern, abzapfen:
e̦ze̦ru, alu. ūdeni nuolaist nuo lauka, das Wasser vom Felde ableiten. iešu laukā ūdeni nuolaist, Wasser abschlagen. nuolaist ce̦nu od. nuo ce̦nas, vom Preise ablassen, abschlagen. asaras nuolaist, Tränen vergiessen: māsiņa mana, cietsirdīte, ne asaras nenuolaida BW. 17507. es ar nuolaidu vienu asaru MWM. XI, 4;

3) senken, sinken, herabhängen lassen:
acis, asti, ausis, de̦gunu, galvu, spārnus, balsi, dūšu. viņš nuolaida acis, er schlug die Augen nieder; aber: nuo viņa nevaru ne acis nuolaist, von ihm kann ich meine Augen nicht abwenden; adīklim acis nuolaist, [die Maschen abnehmen Bauske; nuolaist (adīklim) aci, eine Masche verlieren Wolmarshof]. aiziet kâ suns asti nuo˙laidis. puiši... staigā ausis nuolaiduši BW. 12844. vīrs sēdējis nuolaistu galvu LP. I, 163. stāv kâ gailis, spārnus nuolaidis. balsi nuolaizdams, Valdis uzsāka JR. V, 10. dūšu nevajaga nuolaist;

4) vernachlässigen:
visas malas nuolaistas Dünsb.;

5) schnell weg -, hinab -, herabfahren:
tas viegli nuolaida nuo kalna lejā BW. 338. Refl. - tiês,

1) sich hinab -, herab -, herunterlassen:
dē̦ls nuolaidies lejup LP. VI, 4. mans bāliņš nuolaidās kâ nuo kalna lejiņā BW. 21944. zvejnieks nuolaidies e̦ze̦ra dibinā LP. VII, 1108;

2) sich niederlassen, niederinken, herabwallen, untergehen:
putni nuolaižas kuoku galuotnēs. pavakars nuolaižas. balss nuolaidās Latv. mati nuolaižas līdz ceļiem Pump. saulīte nuolaidās LP. VII, 189;

[3) verscheiden, sterben
Für. I];

4) herunterkommen, den Mut sinken lassen:
tu jau pa˙visam nuolaidies. So namentl. das Part. nuolaidies,

1) niedergeschlagen, in gedrückter Stimmung:
kas tev kaiš? kādēļ tāds nuolaidies? LP. VI, 169. kādēļ jūs tādi nuolaidušies? LP. VI, 27;

2) liederlich, heruntergekommen:
viņš pa˙visam nuolaidies. Subst. nùolaîdums, die Senkung: balss nuolaidums; nùolaîšana, das Senken, Herablassen.

Avots: ME II, 807

pagruõza, mēneša pagruoza, der Mondwechsel: mēneša pagruozā tādiem apdzirdītiem jāpaliek par vilkaci LP. VII, 926; 927.

Avots: ME III, 31

rags (li. rãgas, apr. ragis, slav. rogъ "Horn"), Demin. verächtl. raģelis, raģelītis BW. 15530; 29481,

1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;

2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;

3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;

4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. ¹ 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;

5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);

6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;

7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;

8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;

9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;

10) ragi, das Degengefäss
U.;

11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);

12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;

13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;

15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;

16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;

17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;

18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;

19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);

21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.

Avots: ME III, 465, 466

sapīpinât, tr., fakt., zur Genüge rauchen lassen: Kārlis tika pamieluots, sadzirdīts un sapīpînāts Austriņš Nuopūtas vējā 24.

Avots: ME III, 700

sir̂dêtiês ² Salis, Ruj., Widdrisch, Zögenhof, s. sirdītiês.

Avots: ME III, 842

skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 58.

Avots: EH II, 498

ur̃dît,

1): auch Lemb., Trik., Waidau, (mit ùr ² ) Meselau; nicht in Ruhe lassen, beständig hin und her treiben;
"tirdīt" (mit ur) Stom.; lai mudinātu tuos un urdītu uz darbu Jauns. Nesk. saulē 23, dzirdēja saimnieci urdām saimnieku, lai ... ejuot sūdzēties Janš. Līgava I, 78. Refl. -tiês, ‡

2) andern keine Ruhe lassen:
kuo tu ùrdies ² Fehteln.

Avots: EH II, 714

vḕrsis,

1): Demin. vērsiņš BW. 2137, 1 (aus Selg.); kâ vērsītis īdē̦dams 19253. draņķa v. Siuxt "muižās ar draņķiem uzdzirdīts vērsis". ej vēršuos! (gesagt zu einem Dummen, dem man nichts demonstrieren kann)
BielU.

Avots: EH II, 777

žagnîtiês, -ījuôs Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 84 "sirdīties, sirdīgi censties".

Avots: ME IV, 787