Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sirdīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sirdīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizsirdīties

àizsir̂dîtiês, böse werden Zb. XVIII, 280.

Avots: ME I, 49


apsirdīties

apsir̂dîtiês Warkl., zornig werden, apskàistiês.

Avots: EH I, 112


atsirdīties

atsirdîtiês,

1) sich satt ärgern;

2) kaltsinnig werden
L.

Avots: ME I, 190


izsirdīties

izsir̂dîtiês, sich abärgern: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik˙pat ne˙kas nebij Alm.

Avots: ME I, 797


nosirdīties

nùosir̂dîtiês [Pas. II, 294], nùosir̂stîtiês, sich abärgern: par tuo citas sievas nevarēja diezgan nuosirdīties MWM. X, 890. ve̦lns tikai nevarēja vien pats uz sevi nuosirstīties LP. VII, 1180. (es jau arī dažreiz nuosirstuos... par visām tām pavēlēm Janš. Dzimtene V, 258.]

Avots: ME II, 846


pasirdīties

pasir̂dîtiês Wolm. u. a., eine Zeitlang zürnen.

Avots: EH XIII, 171


sasirdīties

sasirdîtiês: vīrs ... sasirdījās uz sievas Pas. XII, 248.

Avots: EH XVI, 446


sasirdīties

sasirdîtiês, zornig werden: sasirdījies, nuometis kastīti zemē LP. VI, 121. māte ļuoti sasirdījusies 139. sasirdījies, ka viņu tâ situ VII, 1248. re̦dzē̦dams, ka tuo... kungs piekrāpis, tas sasirdījies Etn. II, 7. dibināts ieme̦sls sasirdīties Alm. Kaislību varā 52.

Avots: ME III, 729

Šķirkļa skaidrojumā (3)

grežot

grežuôt,

1) "sirdīties, tītīties kâ mazi bē̦rni Adsel n. A. XIII, 329 ;

2) ärgerlich, verdriesslich, eigensinnig sein
U. Refl. -tiês, [

1) lärmen (von Kindern)
Misshof n. U. ;]

2) kapriziös sein ;

3) sich stolz gebärden,
["gre̦zni iztaisīties" U.] : ve̦cs puisītis grežuojās tā˙pat līdza jaunajam BW. 13108 ; 13100. puisītis biju, ne vīriņš, nu vēl sāku grežuoties (Var. : le̦puoties). māsiņa pret tautām grežuojās 12047. [grežuoties 3 nebst gražuot II doch wohl nach Fick BB. V, 172 zu gre̦zns I; in den übrigen Bedeutungen wohl zu gre̦zuot.]

Kļūdu labojums:
12047 = 12407

Avots: ME I, 651, 652


skaisties

skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III 6 (1939), 58.

Avots: EH II, 498