istuba
istuba (unter istaba ): auch Gramsden n. FBR. IX, 96, Kal., OB., Rutzau;
3): istubiņa Dunika, Grob., Kal.; OB.;
4): auch Grob.
Avots: EH I, 431
3): istubiņa Dunika, Grob., Kal.; OB.;
4): auch Grob.
Avots: EH I, 431
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'istuba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'istuba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aiztiekties
‡ àiztiektiês,
1) hinreichen
(intr., bis zu einer gewissen Stelle) Salis: a. līdz griestiem;
2) tangsam hin-, weggehen
(mit iẽ ) Dunika: a. pie darba;
3) sich (heimlich) verkriechen, sich hinter etwas verstecken
(mit iẽ ) Dunika, Kal., Rutzau: a. aiz istubas stūŗa.
Avots: EH I, 58
1) hinreichen
(intr., bis zu einer gewissen Stelle) Salis: a. līdz griestiem;
2) tangsam hin-, weggehen
(mit iẽ ) Dunika: a. pie darba;
3) sich (heimlich) verkriechen, sich hinter etwas verstecken
(mit iẽ ) Dunika, Kal., Rutzau: a. aiz istubas stūŗa.
Avots: EH I, 58
apmukt
apmukt,
1): muca apmukusi (= mucai stīpas nuomukušas) Wolm. tev spuole apmukusi Renzen; ‡
2) fliehend um etwas herumlaufen
(perfektiv) Dunika, Kal., Rutzau: puišelis apmuka ap istubas stūri; ‡
3) unter etwas fliehen
(perfektiv) Salis: a. nuo lietus apakš kuoka.
Avots: EH I, 103
1): muca apmukusi (= mucai stīpas nuomukušas) Wolm. tev spuole apmukusi Renzen; ‡
2) fliehend um etwas herumlaufen
(perfektiv) Dunika, Kal., Rutzau: puišelis apmuka ap istubas stūri; ‡
3) unter etwas fliehen
(perfektiv) Salis: a. nuo lietus apakš kuoka.
Avots: EH I, 103
apsprukt
‡ apsprukt, eilig, flüchtend herumlaufen (um) Dunika, Kal. u. a.: nepaspēju a. ap istubas stari, kad suns jau ieķērās man biksēs.
Avots: EH I, 116
Avots: EH I, 116
gruižļots
istaba
istaba, dial. auch istuba [Dunika], BW. 11417, ustaba [BW. 3833; 3273; 3319], ustaba [BW. 1704], Demin. verächtl. istabele,
1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;
2) dūmu istaba,
a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;
b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;
3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;
4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus ar. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].
Avots: ME I, 711
1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;
2) dūmu istaba,
a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;
b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;
3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;
4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus ar. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].
Avots: ME I, 711
izklumzāt
‡ izklum̂zât 2 Dunika, in schwerem Schuhwerk die Füsse schleppend hinausgehen (herauskommen): i. nuo istubas.
Avots: EH I, 456
Avots: EH I, 456
izsmaržot
‡ izsmar̂žuôt,
1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni 3 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;
2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.
Avots: EH I, 481
1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni 3 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;
2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.
Avots: EH I, 481
noskaidāt
padrāzt
padrāzt, ‡
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
papļekāt
‡ papļe̦kât Dunilta, = pabradât: p. pa dubļis. kāds (dubļainām kājām ejuot pē̦das atstādams) papļe̦kājis istubas vidū.
Avots: EH XIII, 164
Avots: EH XIII, 164
paskaidāt
‡ paskaîdât 2 Dunika, Rutzau, (beim Arbeiten) Späne hinterlassen: istubas vidū paskaidāts.
Avots: EH XIII, 172
Avots: EH XIII, 172
sastaipīt
sastàipît,
1) ausrecken, streckend, dehnend beschädigen:
s. muguru, dzīslas, pakrūti;
2) hinüberziehen
(von mehrern Objekten): zirnākslis sastaipījis istubas stūrī savus tīklus Dunika. s. diegus pār lecekti Saikava;
3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. maisus;
4) Schweres ziehen lassend überanstrengen:
s. zirgu ar lielu ve̦zumu C. - Refl. -tiês, sich beim Schleppen, Heben usw. überanstrengen, sich überheben: es maz˙liet sastaipījuos MWM. VIII, 415.
Avots: ME III, 745
1) ausrecken, streckend, dehnend beschädigen:
s. muguru, dzīslas, pakrūti;
2) hinüberziehen
(von mehrern Objekten): zirnākslis sastaipījis istubas stūrī savus tīklus Dunika. s. diegus pār lecekti Saikava;
3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. maisus;
4) Schweres ziehen lassend überanstrengen:
s. zirgu ar lielu ve̦zumu C. - Refl. -tiês, sich beim Schleppen, Heben usw. überanstrengen, sich überheben: es maz˙liet sastaipījuos MWM. VIII, 415.
Avots: ME III, 745