izģḕrbt, tr.,
1) auskleiden: svārkus; bē̦rnu pliku;2) einkleiden, kleiden, schmücken, ausstaffieren: le̦pni izģē̦rbta meitene A. XXI, 699.
ielas mudzēja nuo izģē̦rbtuo ļaužu drūzmas A. XVII, 587;
[3) schmücken: atruod viņš tuo (sc.
namu) ar sluotām mē̦ztu un izģē̦rbtu Glück Luk. 11, 25.] Refl.
- tiês,1) sich auskleiden, entkleiden: sieva izģērbjas plika BW. 239.
neizģērbies viņš iemetās gultā Vēr. II, 148.
2) sich aufstaffieren: gre̦zni, le̦pni viņi bija izģē̦bušies;3) sich vermummen, sich maskieren: dažādi izģērbties Etn. I, 102.
vīrieši gāja izģē̦rbušies par zīdiem, sievietes par čigānietēm A.
Kļūdu labojums:
aufstafierren = ausstaffieren
BW. 239 = LP. VII, 239
Avots: ME I,
743