àizbir̃t, intr., verschüttet werden, zusammenstürzen, hinter etwas fallen, rieseln:plaisa, avuoti aizbiruši LP. VII, 357, 1027. siens aizbiris aiz apkakles.
3):dzijis (acc. pl.) krijā uz krijiem Mahlup, Stom.; ‡
4)mit Hilfe eines Riegensiebes sieben AP.: izkuļuot labību ar spriguļiem, lieliem salmiem pa apakšu ir sabirzuši salmi kuopā ar graudiem; tuos liek uz režģa un purina jeb krijā, lai graudi izbirtu. Subst. krijâšana Bigauņc. 42 "?".