Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izbradāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izbradāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

aizbradāt

àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11


izbradāt

izbradât, ‡

2) = izstaîgât 3 (vulgär): es tuo mežu e̦smu izbradājis pē̦du pie pē̦das Salis.

Avots: EH I, 435


izbradāt

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

Šķirkļa skaidrojumā (6)

iz

[iz,- Verbalpräfix; es bedeutet,

1) aus-, heraus-, hinaus-,
z. B. izlīst nuo krūmiem; izdzert visu alu;

2) zer-, ver-, auseinander,
z. B. izpuostīt pili; izklīst: izklât;

3) die Vollendung der Handlung,
z. B. izcept maizi;

4) die Vollziehung der Handlung bis zur Genüge od. bis zum Überdruss,
so namentlich in der Reflexivform, z. B. kungs izskatās, kungs izsmejas;

5) die Vollziehung der Handlung durch eine Reihe von Subjekten (z. B. ve̦cie iedzīvuotāji visi izmira) oder die Beziehung der Handlung auf eine Reihe von Objekten (z. B. visus darbus izdarīt), auf eine gewisse Zeit od. einen gewissen Raum in ihrem resp. seinem ganzen Umfang
(z. B. visu gadu izkalpuot; visu purvu izbradāt);

6) im Hochle. wird iz auch im Sinne von uz gebraucht (s. iz II); vgl. Le. Gr. § 534].

Avots: ME I, 712


ļogu ļogām

ļuôgu ļuôgam iet, schwankend, taumelnd, wackelnd gehen Etn. IV, 33; [ļuogu ļuogām (kreuz und quer, in verschiedenen undzwargekrümmten - Richtungen) izbradāta zâle Bauskel.

Avots: ME II, 546


rūgsnis

rûgsnis Tirs. n. RKr. XVII, 75,

1 ) ein aufgeweichter, nasser Morast:
mums ir purvs kâ rūgsnis izrūdzis. laidarā tīrais rûgsnis (= staiga, izbradāta vieta) Wolmarshof;

2) regnerisches Wetter, wenn es stark bewölkt ist und ununterbrochen fein regnet:
nu jau ir uotrā diena, ka laiks ir tik˙pat kâ rūgsnis.

Avots: ME III, 567


šlokāt

šlùokât 2 (so zu lesen!): "izbradāt" (mit uõ) Lems.

Avots: EH II, 643


stigāt

stigât, -ãju, stiguôt,

1) "geradeswegs vorwärtsgehn", im Getreidefelde od. in einer Wiese mit hohem Gras trampeln
AP., "izbradāt pļavu, labību stigu stigām" (stigāt) Aahof, Meselau, N. - Schwanb., Laud., Lasd., Mar., Erlaa, Lis.: viņš ar gaŗiem suoļiem stiguo par apsē̦tuo lauku pāri Liev. Brez. un Hav. 221;

2) stigât Mar., N. - Wohlfahrt, Laud., Lasd., Sawensee, Nötk., Sermus, Schujen, Erlaa, Wid. (tr.), Sessw., C., PS., MSiI., Nigr., Stenden, stiguôt U., Celm., Nigr., eine revisorische Linie durchhauen
U.: mēs (= mērnieki) alejā stiguodami nuocirtām paris liepu Ezeriņš Leijerk. I, 177.

Avots: ME IV, 1066


tēce

I tèce 2 : "ūdens pelce; izbradāta vieta" Warkl.; "slapja vieta mežā, kur tādas kâ iztakas" (mit ê 2 ) Ramkau; das alte Flussbett der Aa Zemzare Lejasc. 114; aiz kalniņa tēcītē BW. V, S. 240.

Avots: EH II, 677