aizgailēties
àizgailêtiês, erglimmen, anfangen zu funkeln: uogles pe̦lnuos aizgailējās Sessw. acis aizgailējās Bauske.
Avots: EH I, 23
Avots: EH I, 23
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izgailēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izgailēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izgailēt
izgailêt, Refl. -tiês,
1): auch AP., Erlaa, Warkl.; ‡
2) zugrunde gehen, ruiniert werden
Warkl.: tī sē̦ta (Wirtschaft) mudri izgailēsies.
Avots: EH I, 446
1): auch AP., Erlaa, Warkl.; ‡
2) zugrunde gehen, ruiniert werden
Warkl.: tī sē̦ta (Wirtschaft) mudri izgailēsies.
Avots: EH I, 446
izgailēt
izgailêt, [bei Wid. und in Ramkau auch refl. izgailêtiês], intr., ab -, verglühen, verglimmen: krāsnī bij pēdējās uogles izgailējušas. priekuos izgailē̦tu un idzistu mana mazā dvēselīte MWM. XI, 192.
Avots: ME I, 735
Avots: ME I, 735