aizgorīties
àizguorîtiês, sich drehend, rekelnd, wackelnd hin-, weggehen: viņa aizguorās līdz luogam Vēr. II, 522.
Avots: ME I, 29
Avots: ME I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izgorīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izgorīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izgorīt
‡ izguôrît 2 ,
1) hin und her drehen:
viņa mācēja i, gurnus Dunika;
2) hin und her drehend verrenken:
pielūkuo, ka tu gūžas neizguori! Tdz. 42031. Refl. -tiês,
2): i. ("lē̦ni vilkdamies iziet") darbā Dunika.
Avots: EH I, 451
1) hin und her drehen:
viņa mācēja i, gurnus Dunika;
2) hin und her drehend verrenken:
pielūkuo, ka tu gūžas neizguori! Tdz. 42031. Refl. -tiês,
2): i. ("lē̦ni vilkdamies iziet") darbā Dunika.
Avots: EH I, 451
izgorīties
izguôrîtiês,
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742