pràts (li.
prõtas "der Verstand"), selten der Plur.,
der Verstand; der Sinn, der Wille, die Gesinnung, die Meinung, das Gemüt: labs prāts, gute, wohlwollende Gesinnung, guter Wille; labs prāts pie (Germanismus!)
kāda cilvē̦ka, Wohlgefallen an einem Menschen U.
gudrs, skaidrs, gaišs, ass pr., kluger, klarer, heller, scharfer Verstand, Sinn. pilns pr., der volle Verstand. druošs pr., getroster Mut U.
plāns prāts od.
prātiņš, nicht vollständiger, gestörter Verstand. mīksts pr., weiches Gemüt, Herz. ciets pr., harte Gesinnung, harter, unbeugsamer Wille. lē̦ns pr., die Sanftmut, Langmut. grats pr., beschwertes Gemüt U.
viegls, lē̦ts, caurs pr., der Leichtsinn. dieva prāts, Gottes Wille. ļaužu pr., der Wille, die Gesinnung, die Meinung der Leute, miesas pr. U.,
fleischlicher Sinn. tē̦va pr. U.,
väterliche Gesinnung. viltus pr., falsche Gesinnung. - pieci prāti, die fünf Sinne. - ķēniņa dē̦ls ar savu attapību un druošu prātu izglāba savas māsas Dīcm. pas. v. I, 72.
māsiņ, tavu druošu prātu, valkāt tautu gredzentiņu! BW. 6309 var.
dievs duod man mīkstu prātu, kâ tas villas ē̦rkulītis 7118.
puisītim plāns prātiņš (Var.:
lē̦ta daba), drīz meitām mutes deva 11841, 2 var.
tev, puisīti, caurs prātiņš, ... kuŗu meitu ieraudzīji: šī būs mana, tā būs mana! 12398.
māmiņai lē̦ns prātiņš (Var.:
lē̦ts, plāns, mīļš prātiņš, viegls prāts, mīksta daba), drīz tautām atvēlējā 15323.
ve̦ciem vīriem gudri prāti, drīzi kungiem atbildēja 31370 var. Sprw.:
paša prāts - salds un gards. bē̦rnam bē̦rna prāts, Jugend hat keine Tugend. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts. ve̦cs cilvē̦ks, - kumeļa prāts Etn. IV, 4.
kâ vējš un ūdens ir sieviešu prāts JK. II, 520.
tik mīksts lai paliek kunga prāts uz mani! prāts pār jūŗu, pakaļaa pie müŗa. prāts Rīgā, Je̦lgavā, pakaļa pe̦lnuos. prāts debesīs, de̦guns pe̦lnuos. prāts līdz ar cilvē̦ku aug. kam prāts, tam bē̦das. putrā maz prāta. bārzda izauguse, prāta nav Etn. IV, 42.
tev tik prāta, kâ vistas kājā gaļas 1, 83.
viens prāts iet, uotrs neiet (von einem, der sich nicht leicht entschliessen kann). prātiņ, nāc mājās! komm doch zu Verstande, besinne dich! (zu jem., der etwas Unbedachtes gesagt hat) U.
vai prāts! Ausruf des Erstaunens (eig.:
bist du bei vollem Verstande?): vai prāts! kāpēc man nedevi citām reizēm tādu barību? LP. V, 145.
- prāts ne̦sas uz kuo, der Wunsch, der Wille wozu ist vorhanden: Andrim tagad ne˙maz prāts nenesās skatīties uz putniņiem Vēr. II, 1296.
- prāts un acis atvērās... pašu ļaužu īpašībām Kundziņš Ve̦cais Stenders 4.
tam, rasi, prātiņš škiebies? der ist wohl etwas verschroben? MWM. VI, 490.
prātiņš bijis vējā, sei verloren gegangen LP. VII, 1063.
lai nuotiek tavs prāts, dein Wille geschehe. - prāts mit dem Infinitiv konstruiert,
der Wille, die Neigung, die Absicht etwas zu tun: prātiņš man zirgu pirkt, prātiņš ņemt līgaviņu; tā prātiņa vien nebija, tęva zemi paturēt BW. 3814.
prāts bij jāt, prāts nejāt, prāts palikt sētiņā 13250, 46.
man prāts šuo kuociņu iedēstīt dārzā LP. V, 374.
man gan˙drīz prāts tevi nuoskriet! V, 172.
man ir prāts tevi nuoķīlāt Kaudz. M. 105.
- prāta, jē̦gas man nebija (ich war nicht bei vollem Verstande), iet pie tāda delverīša BW. 21899.
uz puišiem mans prātiņš (mein Sinn steht nach...) BW. 6991.
neduomā, bajāriņ, ka uz tevi mans prātiņš! 10416.
tai pašai [meitai] prātiņš bija N..nieku nuovadā (Var.:
tai pašai meitiņai prāti gāja pārnuovadu) 12442,
4. meita gājuse, bet prāts bijis pie pirmā brūtgāna (der Sinn trachtete ihr nach dem ersten Bräutigam) LP. IV, 88.
- ja tas tavs prāts (wenn es dein Wille ist), ņešķirsimies cauru mūžu! Kurbads.
man prāts (ich glaube, es scheint mir), ka pārliecīgas slavas kaitīgas Krilova pas. 74.
jādzīvuo ar vīru, un visi citi prāti (alle anderen Gedanken) jāliek pie malas A. v. J. 1901, S. 716.
nu bij man div[i] prātiņi (zwei Wünsche, Absichten): viens prātiņš, sievu ņemt, tiotrs -- pirkt kumeliņu BW. 11223.
dzē̦rušam vīriņam div[i] prātiņi galviņā: viens prātiņš mājā iet, uotrs - teju pārgulēt 19922. - Dat. sing.:
dē̦ls allaž padevās ve̦cāku gribai un paklausīja viņu prātam (gehorchte ihrem Willen) BW. III, 1, S. 51.
prātam (gew.:
pa prātam) būt, nach dem Sinne sein, recht sein, gefallen: kupš puisītis prātiņam, pie tā nakti pārgulēju BW. 592.
prātam man balta sagša, prātam balta villainīte; pa prātam neatradu savu uotru gulē̦tāju 24862.
prātam tikt, gefallen, nach dem Sinne sein: prātam tika tautu meita BW. 14791, 1.
prātam tika tā meitiņa, sirdij vis nemīlēja 11396.
tā man tika prātiņam, tai es devu sav[u] ruociņu 552 var. - Acc. sing.:
es gribē̦tu redzēt kaut kādu prātu (irgend einen Sinn) šai lietā Niedra.
prātu izkuopt Kundziņš - Ve̦cais Stenders 35,
den Verstand, das Gemüt ausbilden, kultivieren. prātu, prātus savaldīt, den Verstand, Sinn, die Sinne beherrschen. es nevaru, bāleliņ, tavu prātu izdarīt (dir recht machen, deinen Wunsch erfüllen) BW. 3597.
prātu lauzīt par kādu lietu Kaudz. M.,
den Kopf wegen etwas zerbrechen. kāda prātu atminēt Kaudz. M.,
jemandes Meinung, Gedanken erraten. prātu cilāt od.
pacilāt, den Verstand anregen: mācību pasniegt, kas cilvē̦ka prātu cilā Aus. II, 5.
cik spē̦dams, lasi grāmatas! tās prātu pacilā St.
turēt acis un prātu vaļā (Augen und Sinne offen halten), lai izsargātuos nuo puosta Aps. III, 25.
labu, ļaunu (sliktu) prātu turēt uz, jem. wohl-, übelgesinnt sein: es uz tevi, bāleliņ, labu prātu neturēju: kam tu mani pē̦r nelaidi pie labā arājiņa! BW. 9878.
viņš jau tâ netur uz mums laba prāta, bet tā sieva viņu vēl vairāk papiģina Etn. II1, 67.
vīrs uz savu māsu vēl neturēja ļauņa prāta. Uoliņš uz Kaspara ne˙maz tik slikta prāta netur, kâ izdaudzināts Kaudz. M. 44.
es neturu māsiņai šuo vakaru pilnu prātu (Var.:
es savai māsiņai pilna prāta neturēju), ich glaube, dass . . nicht bei vollem Verstande ist BW. 24743, 1.
- prātu ņemt, pieņemt, saņemt, Verstand annehmen, zum Verstande kommen: es lē̦ni prātu jēmu, bez māmiņas izaugdama BW. 4734, 8.
(meitiņa) aug lielāka, ņe̦m prātiņu (Var.:
nāk pie prāta, pieņe̦m, saņe̦m prātu) 11296,1.
uz trešu gadiņu pieņēmu prātiņu Etn. IV,12.
viņs manu prātu nav saņēmis, er hat meine Meinung nicht verstanden U. -
prātu ar mieru mest Etn. II, 30,
ar mieru likt IV, 76,
pie malas mest LP. V, 221,
etwas, eine Absicht (als unmöglich) aufgeben. prātu izgulēt, schlafend den Verstand verlieren: nabadzīte duomā: saimnieks prātu izgulējis LP. IV, 25.
prātu apdzert, vom vielen Saufen den Verstand verlieren: nu jau pa˙visam prātu esi apdzēris Blaum.
prātu maizē apēst BW.14522, Kāv.,
putrā izstrēbt Etn. IV, 121,
vē̦de̦rā nuostrēbt Kav.,
(essend) den Verstand verlieren (scherzhaft). savu prātu izdzīvuot, kindisch werden U. -
savu prātu klāt duot, seine Stimme, seine Einwilligung geben U. Instr. sing.:
visu prātu duomāt Kav.,
mit aller Kraft, allen Sinnen, mit dem ganzen Verstande denken. viņa taču nav mazu prātu (nicht dumm) Rainis. kādu prātu, bāleliņi, man[i] kalpam vēlējāt? BW. 15330, 1.
šituo prātu, paduomiņu neietum tautiņās 7835.
kādu prātu tu, māsiņa, valkāj[i] tautu gredzentiņu? manū prātu, manu sirdi es ieme̦stu ūdenī 6309, 2. - Loc. sing.: Sprw.
kas prātā, tās mēles galā. prātā būt,a) im Sinne sein: tāda pārestība nevar būt tavā prātā Sadz. viļņi 60.
stūrgalvības vien prātā LP. V, 206.
muļķītis arī tāds izliekas, tuomē̦r prātā tam cits kas IV, 62.
ne˙maz nevar zināt, kas tev prātā Kaudz. M. 53;
b) im Gedächtnis, in der Erinnerung sein Wolm., Salis:
man tas nebij ne˙maz prātā Kav.,
ich hatte das vergessen. nuoduomāt savā prātā, in seinem Sinne den˙ken, beschliessen. prātā stāvēt, im Sinne, im Gedächtnis sein: tu jau man sen mīlēji, dienu stāvi prātiņā, nakti re̦dzu sapinā BW. 9321.
viņam tikai nauda stāvējuse prātā LP. VII, 1127,
er hat nur an das Geld gedacht. šis vārds man nestāv prātā, diesen Namen kann ich nicht (im Gedächtnis) behalten Salis,
prātā turēt, im Gedächtnis, im Sinne behalten, sich an etwas erinnern: man negribas pagājušās dienas prātā turēt Kaudz. M. 16.
- labā prāta U.,
willig, freiwillig, gern. muļķa prata, nicht bei vollem Verstande: ķēniņieņe tīri paliek muļķa prātā LP. IV, 73.
pilnā prātā, bei vollem Verstande. skaidrā prātā, in nüchternem, nicht betrunkenem Zustande: Sprw.
iedzersim, kamē̦r skaidrā prātā! skābā prātā, übel gestimint, missmutig: dē̦lam bij jāiet skābā prātā atpakaļ LP. VI, 1, 391.
tīšā prātā, vorsätzlich, absichtlich: kaŗavīri tīšā prātā nevilkuši viņu augšā LP. III, 82.
kuo tâ tur vē̦rts precēties un tīrā, tīšā prātā tādu kaŗu sākt! Etn. IV, 170.
vienā prātā,a) gleichgesinnt: vienas mātes tie bērniņi, ne vienā prātiņā Ltd. 599,
b) einstiinmig U.:
beidzuot visi vienā prātā nuosprieda . . . Etn. II, 175.
citā prātā palikt U.,
citādā prātā iedzt vuoties LP. VI, 1, 503,
anderen Sinnes werden U.
prātā nākt, ienākt, iekrist, sisties U.,
iesisties, šauties U.,
iešauties, einfallen, in den Sinn kommen: ve̦cajam ienāca derīgs paduoms prātā Dīcm.. pas. v. I, 13.
Ansim iekrīt gudrība prātā LP. IV, 11.
valdniekam iesitās prātā kre̦klu sadedzināt III, 78.
kalējam iešāvies labs paduoms prātā III, 47.
prātā sasirgt, seelenkrank, gemütskrank werden Brasche.
prātā jukt, sajukt, irrsinnig werden. prātā salauzties, den Verstand verlieren: vai tu esi prātā salauzies, ka nejēdzi, kuo dari? Sassm. n. RKr. XVII, 48.
- prātā tikt, gefallen, nach dem Sinne sein: tā man tika prātiņā (Var.:
prātiņam), tai es devu sav[u] ruociņu BW. 552, 1. Instr. plur.:
labis. prātis, willig, freiwillig, gern U.:
visa tā nauda, kuo ik˙katrs labis prātis duod Plūd. Llv. II, 103.
vai nu labis prātis, vai gŗūtu sirdi pade̦vušies Druva II, 845.
šie gribēja ar mani sataisīties labis prātis, sich mit mir versöhnen. - tīšis prātis Kundziņš Ve̦cais Stenders I,
absichtlich: - vienis prātis, einmütig, gleichgesinnt. - Mit Präpositionen konstruiert: ar prātu, mit Verstand, Überlegung U.: Sprw.
ar prātu ē̦stu, bet sirds neņe̦m pretī. ar prātu vairāk padara nekâ ar spē̦ku. ar gudru prātu var visu padārīt. vēveris devis ar mīļu prātu (gern)
ēst un labi izguldiņājis LP. Vl, 1, 352.
ar labu prātu, willig, freiwillig, gern U. -
bez prāta, nicht bei vollem Verstande: māte tīri bez prāta palikuse LP. IV, 218.
māsa raudājuse tzri bez prāta pēc ve̦lna IV, 143. -
nuo laba prāta, willig, freiwillig, gern: zirdziņš rikšuoja nuo laba prāta MWM. VI; 254.
tā pieņe̦m ķēniņa dē̦lu nuo laba prāta LP. IV,159.
apsuolies nuo laba prāta atvest Dailu! III, 93.
nuo prāta iziet,a) aus dem Sinne, aus dem Gedächtnis schwinden: nuo prāta neizgāja jauna puiša mī lestība BW. I2488, I.
žē̦labās tam pa˙visam nuo prāta izgājis, kuo zvē̦ri piekuodinājuši LP. V, 269;
b) den Verstand verlieren: tas vai gluži nuo prāta izgājis Alm. Kaislību varā 157.
pa prātam, nach dem Sinne, Wunsche, zu Gefallen: pa prātam izrunāt, izdarīt. - pēc dieva prāta, dem Willen Gottes gemäss U.
dievs ir stiprāks kâ mēs un dara pēc sava prāta. - pie sava piāta palikt, bei seiner Meinung, seinem Vorhaben bleiben. pie prāta likt U.,
bedenken. kas tuo pie pirmā prāta būttt devis, kuo pie pēdīgā, wer das früher gewusst hātte, was man jetzt weiss! U.
Nebst apr. acc. s. prātin "Rat" zu prast (s. dies). Wenn das ā hier schon aus der ide. Ursprache ererbt wäre; sollte man eine akutierte Länge erwarten; das ā dürfte also (trotz got. frōƥs) erst im Baltischen entstanden sein, als eine Dehnung von a.Avots: ME III,
380,
381,
382,
383