Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izjukt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izjukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

aizjukt

‡ àizjukt,

1) auseinanderstiebend hin-, weggeraten:
lapas vējā aizjuka vien pa gaisu; (in Unordnung) wohin hingeraten: mati aizjukuši aiz acīm Janš. Precību viesulis 73. Jukums ar visu... aunu būšuot aizjucis viņā pasaulē Janš. Līgava II, 308;

2) sich verlieren:
nezin kur šī lieta aizjukusi.

Avots: EH I, 27

izjukt

izjukt,

1): auseinandergehen: pluosts izjūk
Oberl, n. BielU.;

3): neizjuka ne˙kas ar pēršanuos
Pas. V, 393 (aus Usiogen).

Avots: EH I, 452

izjukt

izjukt,

1) verwühlt, zerzaust, vermischt werden:
bārda, mati izjukuši;

2) fig., auseinandergehen, zu Wasser werden, vereitelt werden:
saime arī izjūk A. XX, 39. izjucis viss pūliņš Aps. kāzas izjuka LP. VI, 369. dievam izjucis nuoduoms VI, 449. nuo prāta izjukt, den Verstand verleiren;

3) werden, erspriessen:
redzēsim, kas tur izjuks. ne˙kas gudrs neizjuka LP. V, 201.

Avots: ME I, 745

Šķirkļa skaidrojumā (8)

izņukt

‡ izņukt "sich schlaff öffnen" Zarnikau: mute viņam izņuka un paspīdēja zuobi; izjukt (?): siena ve̦zms izņucis Wandsen. plācenis izņucis Jürg. klaips izņucis ("?") Schwitten.

Avots: EH I, 469

izpukstēt

[I izpukstêt,

1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;

2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;

3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;

4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;

5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]

Avots: ME I, 786

pārsprangāt

‡ pãrsprañgât Dunika, von neuem zusammenschnüren: p. žagaru ve̦zumu, kas taisījās izjukt.

Avots: EH XIII, 211

piedēt

pìedēt,

1) (Eier) zulegen (der Brüthenne)
U. od. noch welche (Eier) legen (von der Henne);

2) volllegen (mit Eiern):
puspūru pautu piedēju LP. VI, 1, 242;

3) anschweissen (Eisen)
U., Kreuzb.; dazu das Subst. piedējums, Angeschweisstes: tas piedējums var ...izjukt MWM. VI, 29;

4) die Därme beim Wurstmachen ausfüllen
U.;

5) "?": tā spindzele tur būs tev pllnas ausis piedējusi Purap. D. 212; wohl (übertragen) zur Bed. 2 gehörig.

Avots: ME III, 245

sašļaukāt

sašļaukât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch
"gulšņāt" (mit aũ) Salis; ‡

3) Ohrfeigen verabfolgen
(mit aũ) Salis. Refl. -tiês, ‡

5) "izplūsi uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgs" Lemb.: siena ve̦zums sašļaũkājies, - gan˙drīz jūk laukā.

Avots: EH XVI, 454

šķiemenis

šķiemenis (unter šķiemene I): "vieta, kur dzijas mijas aužuot" (mit ìe 2 ) Sonnaxt; "me̦tu krustuošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt me̦tu krustuojumam" (mit ìe 2 ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 640