pìedēt,

1) (Eier) zulegen (der Brüthenne)
U. od. noch welche (Eier) legen (von der Henne);

2) volllegen (mit Eiern):
puspūru pautu piedēju LP. VI, 1, 242;

3) anschweissen (Eisen)
U., Kreuzb.; dazu das Subst. piedējums, Angeschweisstes: tas piedējums var ...izjukt MWM. VI, 29;

4) die Därme beim Wurstmachen ausfüllen
U.;

5) "?": tā spindzele tur būs tev pllnas ausis piedējusi Purap. D. 212; wohl (übertragen) zur Bed. 2 gehörig.

Avots: ME III, 245

pìedet,

1): hinzufügen, hinzulegen Neuermühlen:
maininieki līga, kam jāpiedēj un cik Jauns. Raksti IV, 320 (ähnlich 71). sargājās šiem vārdiem vēl kuo p. klāt Blaum. Balss 1890, № 1;

2): viel od. zur Genüge (Eier) legen:
p. daudz uolu. vistas nespēj vien p. uolu Kaltenbr. kuokā uolas bij piedējis Tdz. 56084;

4): piedèja ² dȩsu Kaltenbr. pilna mulda dȩsu piedȩ̃ta Dunika. tāda mīkla tik piedȩ̄ta (hineingestopft)
dȩsās AP.

Avots: EH II, 247