izkaisām
izkaisãm (Instr. Pl.), izkaisu, zerstreut liegend, einzeln: apdzīvuotie pakalni izkaisām pa purvāju Konv. 2 430 izkaisu pa e̦ze̦ru peldēja laivas Cālītis.
Avots: ME I, 746
Avots: ME I, 746
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkaisām' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkaisām' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
čuba
I čuba,
1) der Wulst, der Büschel:
matu čuba Jaun. Dr. II, 362. caurumu aizbāzt ar pīladžu čubiņu Tēv.;
2) Pl., Stroh- oder Heulager zum Schlafen
Dond., Sessw., [Wandsen]: līdz cilvē̦ks nuomiris, viņa čubas izkaisāmas pa dārzu LP. VII, 912;
3) das Viehfutter
Dond.; čubu maiss, ein Stroh- oder Heusack zum Schlafen Dond., Sassm.
Kļūdu labojums:
VII, 912 = VII, 412
Avots: ME I, 417
1) der Wulst, der Büschel:
matu čuba Jaun. Dr. II, 362. caurumu aizbāzt ar pīladžu čubiņu Tēv.;
2) Pl., Stroh- oder Heulager zum Schlafen
Dond., Sessw., [Wandsen]: līdz cilvē̦ks nuomiris, viņa čubas izkaisāmas pa dārzu LP. VII, 912;
3) das Viehfutter
Dond.; čubu maiss, ein Stroh- oder Heusack zum Schlafen Dond., Sassm.
Kļūdu labojums:
VII, 912 = VII, 412
Avots: ME I, 417