aizkaunēt
‡ àizkàunêt, beschämen: pīle aizkaunē̦ta aizpeldēja Pas. L, 349. Refl. -tiês, = nùokàunêtiês: aizkaunējās un aizgāja Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkaunēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkaunēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izkaunēt
izkàunêt, ‡ Refl. -tiês, sich gehörig, zur Genüge schāmen (perfektiv), "sich ausschämen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH I, 454
Avots: EH I, 454
izkaunēt
izkàunêt, tr., beschämen, beschimpfen: pārve̦d tādu spigacīti, izkaun [ob nicht zu izkaût?] manu māmulīti BW. 21739. [aus Schrunden]. uz ceļiem, ne citādi par tādu manu izkaunēšanu Blaum.
Kļūdu labojums:
pārve̦d = pārved[u]
ob nicht zu izkaût? = wohl zu izkaût
Avots: ME I, 749
Kļūdu labojums:
pārve̦d = pārved[u]
ob nicht zu izkaût? = wohl zu izkaût
Avots: ME I, 749