aizmūdīties
àizmūdîtiês, sich langsam hin- oder wegbegeben: viņš aizmūdījās valsts mājai gaŗām Zalkt. bijām jau aizmūdījušies līdz muižai Vīt. 45.
Avots: ME I, 42
Avots: ME I, 42
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izmūdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izmūdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izmūdīt
izmūdît, Refl. -tiês: ar ... gaŗu baļķi pa meža ceļu i. (grūti cauri tikt) Plm. n. RKr. XVII, 69.
Avots: EH I, 468
Avots: EH I, 468
izmūdīt
izmūdît, herausziehen: izmūdījuši gan laukā (iestigušuo) Austiņš M. Z. 119. Refl. - tiês, sich mühsam heraushelfen: beidzuot izmūdījāmies atkal uz ceļa Mar., Sessw.
Avots: ME I, 774
Avots: ME I, 774
Šķirkļa skaidrojumā (1)
izmādīties
izmādîtiês,
1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;
2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]
Avots: ME I, 769
1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;
2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]
Avots: ME I, 769