izmūdît, herausziehen: izmūdījuši gan laukā (iestigušuo) Austiņš M. Z. 119. Refl. - tiês, sich mühsam heraushelfen: beidzuot izmūdījāmies atkal uz ceļa Mar., Sessw.

Avots: ME I, 774

izmūdît, Refl. -tiês: ar ... gaŗu baļķi pa meža ceļu i. (grūti cauri tikt) Plm. n. RKr. XVII, 69.

Avots: EH I, 468