izpļurāt
‡ izpļurât Frauenb. "=izkaisît, izmētāt": i. sienu pa visu pļavu. Refl. -tiês Frauenb. "izkaisīties, izirt 1 I ": ve̦zums, cieti nenuosiets, braucuot izpļurājies.
Avots: EH I, 474
Avots: EH I, 474
'izpļurāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: