aizpūlēt
‡ àizpũlêt, mühsam hin-, wegschaffen: a. akmeni pruojām. Refl.-tiês, mühsam hin-, weggelangen: tikkuo aizpūlējuos ar ve̦zumu uz māju.
Avots: EH I, 44
Avots: EH I, 44
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izpūlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izpūlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izpūlēt
izpũlêt, ‡
2) überanstrengen, ermüden
Ahs.: kas caurām naktīm uguns gaismā lasa, tas izpūlē savas acis; ‡
3) pie lina ar tapa izpūlē̦ts Frauenb., am Flachs wurde auch viel gearbeitet;
‡
4) besprechend
(vārduojuot) auskurieren Orellen: i. dažādas vainas.
Avots: EH I, 475
2) überanstrengen, ermüden
Ahs.: kas caurām naktīm uguns gaismā lasa, tas izpūlē savas acis; ‡
3) pie lina ar tapa izpūlē̦ts Frauenb., am Flachs wurde auch viel gearbeitet;
‡
4) besprechend
(vārduojuot) auskurieren Orellen: i. dažādas vainas.
Avots: EH I, 475
izpūlēt
izpũlêt, tr., mit mühe erlangen, erringen: viņš izpūlēja sev daudz labumu Mar. RKr. XV, 116. tas viss man jāizpūlē tā palaidnieka dēļ Liev. Refl. - tiês, sich abmühen, sich alle erdenkliche Mühe geben: tâ viņa daž˙dažādi izpūlējās, gribē̦dama meitu zemē nuovilināt Etn. III, 79. daudzi izpūlējās un izmeklējās LP. VII, 1183.
Avots: ME I, 787
Avots: ME I, 787
Šķirkļa skaidrojumā (1)
izvarzāties
‡ izvar̂zâtiês "izpūlēties" Druw. n. RKr. XVII, 85: es vairs ve̦cumā nevaru līdzi pa saimniecību i.
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494