Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izpestīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izpestīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

aizpestīt

àizpestît,

1) mit List hin-, wegschaffen
Dunika, Schnehpeln: a. kuo nuo mājas;

2) losbindend hin-, weggehen lassen
Erlaa, Kl., Laud., Saikava, Selsau, Sessw.: a. kumeļu uz māju.

Avots: EH I, 42


izpestīt

izpestît,

1) entwirren, entwickeln:
izpestī tuos mazdziņus nuo maniem tīkliem LP. VI, 168;

2) befreien, erlösen:
Kristus mūs izpestījis nuo ve̦lna varas. Refl. - tiês, sich befreien, retten: cilvē̦ks var izpestīties MWM. VIII, 874.

Avots: ME I, 779

Šķirkļa skaidrojumā (4)

krievs

krìevs, Demin. verächtlich krievelis, krieveniņš BWp. 1371, krievulē̦ns Duomas III, 1109,

1) der Russe:
Sprw. kas liks krieva šinelim zīda uoderi. krievs tava tē̦va pakšķus izbradās. kuo tu, krievs, pa manām pupām bradā, wozu drängst du dich dahin, wohin du nicht gehorst. [krievu ticība, der orthodoxe Glaube.) krievu mēnesis, ein langer Monat: ciba ve̦se̦lam krievu mēnesim pietiktu Austr.; krievu ābuols L., St., krievābuols Elv., die Gurke; krievu putraimi, Hirsengrütze L., St.; krievu zeme, krievzeme, dafür jetzt gew. Krievija, Russland;

2) der Russe als Repräsentant des Mutes, der Unerschrockenheit:
tam gan ir krievu dūša;

3) im Pl. die Soldaten, der Militärdienst:
man jāiet krievuos, ich muss unter die Soldaten (eig.: unter die Russen) gehen. lai pāriet krievi, tad varēs precēties MWM. IX, 894. izkulties, izpestīties nuo krieviem, sich vom Militärdienst befreien;

4) das Demin. krieviņš, krieveniņš, ein ungetauftes Kind
BW. 1371. Zugrunde liegt der Name der aruss. криvичи, [der zu einer Zeit entlehnt sein muss, als statt des jetzigen i noch ei oder ē (woraus ī) gesprochen wurde).

Avots: ME II, 284, 285


labums

labums,

4): dēļ tava labuma (in deinem Interesse)
es gribēju izpestīt tavu māti Pas. V, 200; ‡

6) ne˙kādā labumā viņi nedzīvuoja Frauenb., sie lebten durchaus nicht verträglich.

Avots: EH I, 710


liksta

liksta, der Unfall, das Unglück, das Unheil, die Gehafr: tu dzīvību neesi saudzējusi mūsu ļaužu likstu dēļ Jud. 13, 20. kâ nu izpestīties nuo likstas? Etn. II, 77. [mums ir maize ar dzīvības likstu jāatve̦d Glück Jerem. 5, 7. - Zu liga ?]

Avots: ME II, 467


slodze

sluodze, die Behinderung Kronw. n. U.: izpestīt nuo nāvīgām sluodzēm Kronw. e̦sam kļuvuši ārā nuo ve̦claiku sprūdām un sluodzēm Kundziņš Kronw. 146. zem verdzības sluodzēm stenēt K. Müller. sluodze (= sluogs

1) liniem virsū Warkl., Bauske, Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 943