slodze

sluodze, die Behinderung Kronw. n. U.: izpestīt nuo nāvīgām sluodzēm Kronw. e̦sam kļuvuši ārā nuo ve̦claiku sprūdām un sluodzēm Kundziņš Kronw. 146. zem verdzības sluodzēm stenēt K. Müller. sluodze (= sluogs

1) liniem virsū Warkl., Bauske, Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 943


slodze

sluodze,

1): uzve̦duma galve̦nā s. (Belastung?)
balstās uz balsi Daugava 1939, S. 198; ‡

2) "?": kruogs ar ... salmu jumtu un vēja sluodžu krustiem mugurā A. Upītis Pirmā nakts 7.

Avots: EH II, 529