izpliķēt
izpliķêt, tr., tüchtig ohrfeigen, maulschellieren: izpliķēt tuo, kâ pelnījis MWM. VIII, 739. Refl. - tiês: uotreiz izpliķēties nuo tevis, daiļā, ļaujuos, ich lasse mich ohrfeigen MWM. VIII, 487.
Avots: ME I, 783
Avots: ME I, 783
'izpliķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: