Paplašinātā meklēšana

‡ àizriêt,

1) bellend verscheuchen:
suns aizrēja zagli;

2) schimpfend wegtreiben:
a. uotru cilvē̦ku nuo mājas.

Avots: EH I, 46

àizriẽtêt, = àizdegt 2 Ahs.: vairāk kâ pusgadu slauktai guovij piens sāk aizrietēt.

Avots: EH I, 46

àizriẽtêt, sich verhärten (von den Milchdrüsen der Kuh): guovij neslauktai aizrietēja tesmenis. guovs aizriet Jan., Behnen.

Avots: ME I, 47

àizriêtiês, anschlagen, vom Gebell des Hundes: kaut kur aizrējās suns A. XIV, 2, 82.

Avots: ME I, 47

àizriẽtinât,

1) machen, dass die Milch der Kuh zuschiesst
Polangen;

2) machen, dass die Milchdrüsen sich verhärten und weiterhin zu melken au hören:
kad guovs pilnīgi neizslaukta, tad saka, ka meitas guovi aizrietinājušas Doblen, C., JK., Neugut.

Avots: ME I, 47

izriêt: bij pulcinītis bišu; peles tuo izrēja Auleja. Refl. -tiês, ‡

2) "rupji izrunāties" Auleja: ar māti i.

Avots: EH I, 477

izriêt, tr., aus -, auffressen: visas avis bij (vilka) izrietas LP. VI, 273; izriet kādu nuo vietas, = izēst. Refl. - tiês, längere Zeit bellen: suņi, izrējušies, gaŗi gauduoja.

Avots: ME I, 792

izriẽtêt (li. išrietė´ti), ‡

2) sich verflüchtigen (von der Milch im Euter)
Wolmarshof: ja ierietējušu guovi tūliņ neslauc, piens atkal izriet.

Avots: EH I, 477

izriẽtêt, intr., hervorgehen, ausgehen, aufblühen: spriedumi izriet nuo daudz faktiem Pūrs III, 79. pēc ruožu pumpuriem tai izrietēja vaigi MWM. VIII, 2. tiklab siltums, kâ gaisma izriet nuo de̦be̦su spīdekļiem U. b. 118, 8.

Avots: ME I, 792

‡ izriẽtinât Wolmarshof, die Milch im Euter verflüchtigen lassen ("ļaut pienam izrietēt"): nemākulīgi slaucuot, var guovi i.

Avots: EH I, 477

àizrìest,

2) hinsenden:
a. (II p. s. imper. aizriet!) ziņu Saikava, tuo aizriežu Krievmalā... brāliņam BW. 32145, 1;

3) a. aude̦klu, bet nesariest KatrE.; ‡

4) zu reifen beginnen (von Beeren)
Bauske: uogas aizrietušas; ‡

5) zu milchen heginnen
Bauske: guovs aizrietusi; ‡

6) = ‡ àizriekt (?) Saikava. ‡ Refl. -tiês,

1) staudenartig zu wachsen beginnen:
krūms, ce̦rs jau aizriesies;

2) staudend hingeraten:
avenes aizrietušās līdz grāvim KatrE.;

3) spriessend zum Vorschein kommen:
augļi aizrietušies Jürg., Nitau, Praulen, Sessw. vārpas aizrìetušās Wolmarshof;

4) tâ nuobaruojies, ka pat kakls aizrieties Wessen, hat sich so abgemästet, dass sich gar ein Doppelkinn gebildet hat (?).

Avots: EH I, 46

àizrìest,

1) staudenartig wachsen, stauden:
kvieši jau aizrietuši krūmus C.;

2) sich fortwälzen; ūbermachen; zusenden
U.,Mag. IV, 2, 138;

3) (Garn auf den Weberbaum) bringen:
vakar aizrieta jaunu aude̦klu Neugut.

Avots: ME I, 47

I izriest, ‡

2) i. asaras, Tränen vergiessen:
e̦smu dažu asaru pēc viņa izrietis Für. I. ‡ Refl. -tiês, abfallen Für. I; abi kāji tai vistai gribēja i.

Avots: EH I, 477