izriêt, tr., aus -, auffressen: visas avis bij (vilka) izrietas LP. VI, 273; izriet kādu nuo vietas, = izēst. Refl. - tiês, längere Zeit bellen: suņi, izrējušies, gaŗi gauduoja.

Avots: ME I, 792

izriêt: bij pulcinītis bišu; peles tuo izrēja Auleja. Refl. -tiês, ‡

2) "rupji izrunāties" Auleja: ar māti i.

Avots: EH I, 477