aizrubināties
‡ àizrubinâtiês, für eine kurze Zeit zu falzen (kollern) anfangen: teteris aizrubinājās un apklusa.
Avots: EH I, 46
Avots: EH I, 46
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izrubināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izrubināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izrubināt
izrubinât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang rubinât II 1 Dunika: bē̦rns izrubinājās ve̦se̦lu stundu pie maizes kukuļa, bet ne˙kuo nevarēja atrubināt; "izkutināties" Dunika.
Avots: EH I, 477
Avots: EH I, 477
izrubināt
izrubinât, tr., auskerben, aushöhlen, ausfressen: izrubina rutkam caurumu JK. VI, 48. circeņi pakaļas izrubinājuši RKr. XVI, 242.
Avots: ME I, 793
Avots: ME I, 793