izrubināt
izrubinât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang rubinât II 1 Dunika: bē̦rns izrubinājās ve̦se̦lu stundu pie maizes kukuļa, bet ne˙kuo nevarēja atrubināt; "izkutināties" Dunika.
Avots: EH I, 477
Avots: EH I, 477
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkutināties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkutināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: