aiztaurēt
‡ àiztaurêt, in ein Horn blasend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit in ein Horn zu blasen anfangen: medinieks aiztaurējās.
Avots: EH I, 57
Avots: EH I, 57
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iztaurēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iztaurēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
iztaurēt
iztàurêt, ‡
2) heulend (pferdend) ausblasen, vernichten:
vējš iztaurēs pavasarī sēju Ahs.; ‡
3) taurējuot izdabût: iztaurēja (tautu dē̦lu) nuo dumbēra Tdz. 42052.
Avots: EH I, 488
2) heulend (pferdend) ausblasen, vernichten:
vējš iztaurēs pavasarī sēju Ahs.; ‡
3) taurējuot izdabût: iztaurēja (tautu dē̦lu) nuo dumbēra Tdz. 42052.
Avots: EH I, 488
iztaurēt
iztàurêt, tr., ausposaunen: vai tad es tuo būtu iztaurējis visā pilsē̦tā MWM. VIII, 186. Refl. - tiês, zur Genüge blasen: suņu puisis ilgi iztaurējies LP. V, 76.
Avots: ME I, 815
Avots: ME I, 815