iztàurêt, tr., ausposaunen: vai tad es tuo būtu iztaurējis visā pilsē̦tā MWM. VIII, 186. Refl. - tiês, zur Genüge blasen: suņu puisis ilgi iztaurējies LP. V, 76.

Avots: ME I, 815

iztàurêt, ‡

2) heulend (pferdend) ausblasen, vernichten:
vējš iztaurēs pavasarī sēju Ahs.; ‡

3) taurējuot izdabût: iztaurēja (tautu dē̦lu) nuo dumbēra Tdz. 42052.

Avots: EH I, 488