aiztimbāt‡ II àiztimbât "weinend hin-, weggehen" Bauske: nezin kur bē̦rns aiztimbājis.Avots: EH I, 58
iztimbātiztimbât, tr., austrinken, leeren: viņš ir visu iztimbājis Mag. XIII, 2, 50, N. - Schwanb., Mar., Bers.Avots: ME I, 818