Paplašinātā meklēšana

‡ iztura, = izturĩba: tam liela i. Bers. tiem bija tura un i. Janš. Mežv. ļ. II, 375.

Avots: EH I, 491

ne-izturams, unerträglich: saule bij sūtījusi neizturami karstus starus Blaum.

Avots: ME II, 716

àizturêt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich an etwas festhalten:
a. aiz zara;

2) verstopft sein (vom Magen):
bē̦rns aizturējies (hat Magenverstopfung) Sessw. vē̦de̦rs aizturas K. Blau Padomi sievām;

3) unversehens zurūckbleiben:
sivē̦ns aizturējies mājā;

4) sich konservieren, bewahrt (verschont, unverbraucht) bleiben:
pē̦rnā gaļa aizturējusies līdz Miķeļiem Dunika. šis sivē̦ns aizturējies (ist noch nicht geschlachtet worden) Saikava.

Avots: EH I, 60

brašmanis (fem. - mane), der Herzhafte, Brave; in Rutzau n. Etn. III, 130 = "brūtgāns, kas braši izturas".

Avots: ME I, 324

lèmperîgs ² [Fest.], lümmelhaft, schlafmützig, tölpelhaft: viņš izturas diezgan lemperīgi Egl.

Avots: ME II, 449, 450

‡ mēziens,

1) Prügel, Schläge:
pavēlējis neizturamu mēzienu duot Kaudz. Izjurieši 212. lasīšanas dēļ ... nedabūju ... mēziena Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 873; ‡

2) "paņēmiens" AP.: spērāmies vienā mēzienā uz Ļaidiem Austriņš Gaŗā jūdze I, 258.

Avots: EH I, 811

III ņe̦r̂ga (> hochle. ņar̂ga) "izturas">kas uzkrītuoši ar smiekliem un uzstāšanuos izturas" Druw. n. RKr. XVII, 69; [ņe̦rga "der Zähnefletscher, Spötter" Jürg., Druw.; ņe̦rga Ipiķi dass].

Avots: ME II, 900

šàusmains ² Saikava, schaurig, schauerlich: šausmains dziļums Mērn. laiki 173. šausmainajā medniecībā Pūrs I, 114. neizturams, šausmains skats Upītis Sieviete 261. pār zemi ē̦nas gaŗas skrej un steidzas šausmaini Jauna Raža IV, 26. man tik drūmi še, tik šausmaini Asp. R. VII, 52.

Avots: ME IV, 7

snapūzis, ein griesgrämiger Mensch ("īgnuma pilns cilvē̦ks, kas pats nezin, kuo darīt, un izturas, it kâ citi būtu vainīgi").

Avots: ME III, 972

tura,

1) die Haltung
Katzd.: nuolūkuojas patīkamajā jaunavā, viņas ģē̦rbā un turā Janš. Bandavā II, 309;

2) der Halt:
nav ne˙kādas turas, juo tās (biksas) ir bez lencēm Janš. Bandavā I, 174. t˙ām (lubām) bija tura un iztura Mežv. ļ. II, 375.

Avots: ME IV, 268

versme (li. versmė˜ "die Quelle"),

1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme ² Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;

2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;

3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;

4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.

Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),

Avots: ME IV, 541, 542

vīzība, das Staatmachen, die Schwietigkeit, das Bedeutenwollen U., Sessw.; der Stolz N.-Bewershof: iet tik lielīgi un izturas tâ, ka aiz savas vīzības paliek smîeklīgs Vīt.

Avots: ME IV, 651