Paplašinātā meklēšana

‡ àizvaļât C., hin-, wegrollen (tr.): cūkas aizvaļājušas spaini.

Avots: EH I, 61

‡ izvaļ Cibla, ohne Eile: i. strādāt.

Avots: EH I, 493

‡ izvaļa,

1) die Musse, freie Zeit
AP., Geistershof, Līvāni: izvaļas jeb bezdarba laikā PV. tev tāda i., ka aiz gaŗa laika nezini, kuo iesākt ders. man nav tagad izvaļas; pagaidi! Bērzgale. viņš savā izvaļā daudz kuo saduomājis Bers. slinkums, i., izdzīve Janš. Bandavā I, 51;

2) "saumseliges Arbeiten"
(?) Cibla.

Avots: EH I, 493

‡ izvaļâks, Komparativform, freier, müssiger Bērzgale: kad būs i. laiks, padarīšu. - Adv. izvaļâk,

a) freier, ungezwungener
Bērzgale: palaid i. bizē matus!

b) "langsamer"
Domopol: nesteidzies! strādā i˙!

e) viņam svē̦tkuos bija i, savu darbu padarīt, während der Feiertage hatte er mehr freie Zeit ...
Bers., PV.

Avots: EH I, 493

izvaļām: auch PV.

Avots: EH I, 493

izvaļãm, s. izvaļĩtẽm.

Avots: ME I, 824

izvaļât,

1) hin und herwälzen:
bluķu vakarā izvaļātuo bluķi Konv. ² 391. [izv. akmeni, mucu C., Arrasch;

2) = izvāļât: izvaļāt labību Arrasch. Refl. - tiês, = izvārtīties: zirgs izvaļājies Arrasch.]

Avots: ME I, 824

‡ izvaļâtiês, zur Genüge müssig leben Ahs., A.- Schwanb., Dunika, Līvāni, Rite: i. visu svētdienu pa mājām Dunika. atpūties nu labi un izvaļājies! A.-Schwanb.

Avots: EH I, 493

‡ II izvaļ˜ģît Frauenb., ausessen: viņi izvaļģījuši visu bļuodu tukšu. Aus li. išvâlgyti.

Avots: EH I, 493

izvaļģît, mit einem Strick schlagend hinausjagen Bers.]

Avots: ME I, 824

‡ izvaļi Saikava, Adv., = izvaļām.

Avots: EH I, 493

izvaļîgs, frei, ungezwungen: ce̦turtais izvaļīgi vāļājās tē̦va auzu malā A. XVII, 584. viss tam bija izvaļīgs un pazīstams A. XII, 580. skruoderīšiem un citiem izvaļīgiem cilvē̦kiem Dok. A. tâ kâ kundze bija ar krietnu mantuojumu, tad viņi dzīvuoja izvaļīgi V. Eglītis.

Avots: ME I, 824, 825

‡ izvaļinâtiês Sassm., = ‡ izvaļâtiês.

Avots: EH I, 493

‡ izvaļīns, in der Verbind, man nav vis tik i., ich habe nicht viel freie Zeit Sessw.

Avots: EH I, 493

izvaļît, hinausjagen, vertreiben: paņemt tik bizulu un izvaļīt visus pa kaklu laukā Saul., Bers., Mar., C.

Avots: ME I, 825

iz˙vaļĩtẽm Bers., izvaļām, gemütlich, leicht, ohne Anstrengung: ar viņu (mašīnu) varuot strādāt iz˙vaļītēm viens pats cilvē̦ks A. XV, 504. tuo taču gan varēs dabūt gatavu iz˙vaļītēm A. XII, 812. tad iz˙vaļītēm gruozīdamies aizdedzināja cigāru XII, 43. iz˙vaļītēm izdzīvuoties = savā vaļā, brīvi izdzīvuoties Dond., A. - Rahden, Bers., Lös., Druw. n. A. XV, 165.

Avots: ME I, 825

izvaļuôt, müssig und nach Belieben leben lassen: jūs tuo puiku par daudz izvaļuojat Lautb. Refl. - tiês, zur Genüge müssig und nach Belieben leben: izvaļuojies visu vasaru Bauske.]

Avots: ME I, 825

prizvaļa, ein Zuname Sessw. n. U.; vgl. pazvaļa I.

Avots: ME III, 391

‡ I àizviļât, = ‡ àizvaļât: a. mucu (pruojām).

Avots: EH I, 63

izgleĩjâtiês, ‡

3) "sich ausgleichen"
AP.: kad zirņus saved nuo tīruma. tad izkure̦na riju un ieseŗ zirnus, lai viņiem tas valgums izlīdze̦nājas, izgleijājas: ‡

9) "sich erholen"
AP.; "izvaļāties" Heniņ.

Avots: EH I, 448

‡ izskraidâtiês, = izskràidîtiês: dabūju i. un izvaļuoties Janš. Bandavā I, 208.

Avots: EH I, 480

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

‡ *vaļģît, zu erschliessen aus izvaļģît.

Avots: EH II, 755

vaļ˜ģît MSil., N.-Bartau, schnell (viel MSil.) essen: kâ vaļgīt izvaļģīja putras bļuodu Alksnis-Zundulis. Aus li. válgyti "essen".

Avots: ME IV, 464

II valsts, 1 ) = pants 3, eine Schicht Getreide od. Heu in der Scheune (valˆsts ^2, valˆste ²⁾ Dond.: sìenu šķūnī krauj valˆstā ² Arrasch, Dond. šķūnī valsts miežu un divi valsti auzu sakrauti Dond. n. RKr. XVII, 62. viens valsts līdz jumtam jau pilns; krausim nu uotru valstu! Dond. Ziemelis . . . bāza sìenu uz kūtsaugšu, kur Irbe ņēma tuo pretī un mina valstā Janš. Mežv, ļ. I, 186. dzirdēja tuo uzkāpjam uz sìena valstu II, 495;

2) die Anhöhe, der Berg:
uz mēneša ir lejas un valsti Bergm. Predigten v. J. 1795;

3) "izvaļāta vieta sìenā" (mit alˆ ² ) Nikrazen: sìena valsts Nikrazen;

4) sìena vàlsts Nötk., (mit alˆ ) Adl., N.-Schwanb. "= sìena (save̦lta) grīzte, velˆtenis";

5) eine zusammengewälzte Heumasse vor der Scheune:
ar garu virvi un buomi, kur piejūdz zirgu, siena apgabane tiek save̦lta pie šķūņa valstā (lielā daudzumā), kuo ar dakšām liek šķūnī;

6) "kas valstās" (mit alˆ ) Vīt.;

7) wer sich ohne Arbeit umhertreibt
(mit alˆ ) Sessw. Zu valstît.

Avots: ME IV, 460