aizzvanīt
‡ àizzvanît,
1) läutend betäuben:
a. kam ausis;
2) läutend hingeleiten:
a. kuo uz viņu sauli.
Avots: EH I, 65
1) läutend betäuben:
a. kam ausis;
2) läutend hingeleiten:
a. kuo uz viņu sauli.
Avots: EH I, 65
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izzvanīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izzvanīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izzvanīt
izzvanît,
2): viņas visus nuoslē̦pumus izzvana tâ, ka visās malās tuos var nuoklausīties Janš. Bandavā I, 320. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge läuten:
ve̦se̦lu stundu izzvanījuos, līdz mani ielaida Libau u, a.
Avots: EH I, 498
2): viņas visus nuoslē̦pumus izzvana tâ, ka visās malās tuos var nuoklausīties Janš. Bandavā I, 320. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge läuten:
ve̦se̦lu stundu izzvanījuos, līdz mani ielaida Libau u, a.
Avots: EH I, 498
izzvanīt
izzvanît, tr.,
1) ausläuten:
zvans izzvana baznīcu A. XII, 7. izzvanīja nuo dievanama draudzi MWM. VIII, 413;
2) fig., ausposaunen:
mani izzvanīja pa visiem ciemiņiem BW. 8680.
Avots: ME I, 832
1) ausläuten:
zvans izzvana baznīcu A. XII, 7. izzvanīja nuo dievanama draudzi MWM. VIII, 413;
2) fig., ausposaunen:
mani izzvanīja pa visiem ciemiņiem BW. 8680.
Avots: ME I, 832