ajēgs
ajē̦gs (unter ajē̦ga): meist in der Verbind. ajē̦gs, nejē̦gs gebraucht: ej nu ej, ajē̦gs, nejē̦gs, kâ tu nāc uz tādām neprāša duomām! Vīt. tīrais ajē̦gs, nejē̦gs! P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.
Avots: EH I, 65
Avots: EH I, 65
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jēgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jēgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
jēgs
nejēgs
nejẽ̦gs,
1): auch Dunika, Pas. XV, 152;
2): auch Dunika; ‡
3) "ziemlich klein und dumm"
Dunika.
Avots: EH II, 13
1): auch Dunika, Pas. XV, 152;
2): auch Dunika; ‡
3) "ziemlich klein und dumm"
Dunika.
Avots: EH II, 13
nejēgs
nejẽ̦gs, nejẽ̦gulis, f. -le,
1) ein Einfältiger, Alberner:
ar tādiem nejē̦giem ir tikai ķibele vien LA. tie nav vis nejē̦ga vīriņi Dünsb. Sprw.: ar nejē̦giem nav laba smiešanās;
[2) ein Schwächling
Dond.: kāds viņš nejē̦gs, nevar ne maisu panest].
Avots: ME II, 717
1) ein Einfältiger, Alberner:
ar tādiem nejē̦giem ir tikai ķibele vien LA. tie nav vis nejē̦ga vīriņi Dünsb. Sprw.: ar nejē̦giem nav laba smiešanās;
[2) ein Schwächling
Dond.: kāds viņš nejē̦gs, nevar ne maisu panest].
Avots: ME II, 717
nenojēgs
‡ nenuojē̦gs Warkl., = nenuojē̦ga: ak tu puika n. (Var.: neprašiņa ) BW. 35013, 6 var.
Avots: EH II, 16
Avots: EH II, 16
sajēgs
sajēgsme
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atjēgt
atjẽgt [li. atjė˜gti], auf etw. verfallen, erkennen, begreifen, mit einem Akk. oder mit abhäng. Inf. od. Nebensatz: un Melderìs atjēdza Spruoģa niķus Degl. nejē̦ga atjēgs Spr. Sal. 19, 25, der Alberne wird witzig. vairs tālāk iet neatjēdzis Etn. III, 108. tie nemaz neatjē̦guši, kur atruonuoties A. XX, 207. Refl. -tiês: sich fassen, sich besinnen, bewusst werden, erkennen, was man schon hätte früher erkennen müssen, sich erinnenrn: atjēgties nuo bailēm. un šis nedabūjis atjēgties, kuo darīt LP. VI, 727. skurbā neatjēdzies krustu aizmest LP. VI, 34. nu braucējs tik atjēdzās, ka tas bij vīlies JK. III, 4.
Kļūdu labojums:
Melderìs = Melderis
Avots: ME I, 162, 163
Kļūdu labojums:
Melderìs = Melderis
Avots: ME I, 162, 163
pajēgt
‡ pajègt 2 (?) Domopol, Nautrēni "(nerātnības) aizstāvēt"; bē̦rna savvali nepajēdz! pajēgsi nedarbus - audzēsi sle̦pkauni! Vgl. patêgt.
Avots: EH II, 138
Avots: EH II, 138
sajēga
sajẽ̦ga, auch sajēgsme* Wid., der Verstand, das Verständnis, der Begriff, die Vorstellung: skaita pātarus visu nakti, it kâ bez pilnas sajē̦gas Kaudz. M. 127. Raudupiete it kâ bez sajē̦gas atkārtuo Blaum. atraduši vīru puspaģībušu, bez sajē̦gas LP. III, 108. mākslas sajē̦ga A. XI, 746. attīstīta skaistuma sajē̦ga Alm. Kaislību varā 103. prāta sajē̦ga A. XI, 743. Ķencim nav par kūrātōrijumu sajē̦gas Kaudz. M. 196. man arī sajē̦ga tādās lietās D. Goŗkijs 50. jums . . . par tādām lietām nav ne mazākās sajē̦gas A. v. J. 1896, S. 811, man jūtas un sajēgsmi atmiņas sien JR. V, 170. pie mūsu sajēgsmes ruobežām Asp.
Avots: ME II, 640
Avots: ME II, 640