Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jēmi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jēmi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (21)
apjemt
[apjem̂t (lĩgavu), heiraten (eine Frau).] Refl. -tiês, annehmen: slikt (u) amatu apsjēmies RKr. XVI, 127.
Avots: ME I, 91
Avots: ME I, 91
atbrīnēties
‡ atbrĩnêtiês C. u. a., atbrĩnîtiês Dunika, atbrīnuôtiês, zur Genüge sich wundern: nevar atbrīnuoties par... kalniem Pas. IX, 270 (ähnlich VIII, 385). kuo gan es varēju atbrīnēties, ka tâ var dzīvuot bez darba Saikava. jis nevarēja atbrīnāties, kur šuo visu... jēmis Pas. V, 405 (aus Rositten). cits tur atbrīnējās Kaltenbr.
Avots: EH I, 136
Avots: EH I, 136
dajemt
‡ dajemt Oknist, annehmen: pie pātariem dajēme Sonnaxt. jis cilvē̦ku daje̦m (nimmt einen Arbeiter zur Aushilfe) Kaltenbr. Refl. -tiês, sich einarbeiten, eine gewisse Handfertigkeit erlangen Kaltenbr.: kad zirgam slikti nagi, tad ir dajēmies (ein Geübter) nevar apkaustīt.
Avots: EH I, 303
Avots: EH I, 303
iejemt
ìejemt, ‡
2) empfangen;
ieje̦mts ... nuo ... svē̦te gare Lat: kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 250); ‡
3) sich angewöhnen
Frauenb.: tâ iejē̦muši un tâ dara; ‡
4) als etwas auffassen, ansehen
Strasden; viņš tuo iejēma (ieduomājas) kâ kaunu. ‡ Refl. -tiês,
1) sich angewöhnen:
viņš bija iejēmies tâ savādi runāt Dunika. mūs[u] pusē tuo tâ nav iejē̦mušies Janš. Līgava II, 258;
2) erlernen:
māte adīja; bet es neiejēmuos Frauenb. puikam cieta galva; nevar lē̦ti ie. grāmatu ebenda.
Avots: EH I, 517
2) empfangen;
ieje̦mts ... nuo ... svē̦te gare Lat: kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 250); ‡
3) sich angewöhnen
Frauenb.: tâ iejē̦muši un tâ dara; ‡
4) als etwas auffassen, ansehen
Strasden; viņš tuo iejēma (ieduomājas) kâ kaunu. ‡ Refl. -tiês,
1) sich angewöhnen:
viņš bija iejēmies tâ savādi runāt Dunika. mūs[u] pusē tuo tâ nav iejē̦mušies Janš. Līgava II, 258;
2) erlernen:
māte adīja; bet es neiejēmuos Frauenb. puikam cieta galva; nevar lē̦ti ie. grāmatu ebenda.
Avots: EH I, 517
izsmādule
‡ izsmādule die Verschmahte: kur tu jēmi ... līgaveņu? lielajā ciemeņā, visu ļaužu izsmāduli (Var.: vainuojamu) BW. 21850, 2.
Avots: EH I, 481
Avots: EH I, 481
lūsinēt
‡ lùsinêt 2 , -ēju Auleja "einen unbestimmten entfernten Lärm verursachen": pajēmies vē̦zdu, ej, ap krūmiem lūsinē! kas tiê lūsinē pa klē̦vu?
Avots: EH I, 764
Avots: EH I, 764
malzīt
‡ malzît, hin und her wenden (?): viņš maizi mutē iejēmis malza, bet nenuorij Warkl. Refl. -tiês (s. ME II, 560),
2): "ohne Arbeit sein"
(mit alˆ ) Līvāni: visu cēlieni malˆzās bez darba Skaista; "sāpēs mē̦tāties (raustīties)" (mit alˆ ) Heidenfeld, Saikava: slimnieks ilgi malzījās.
Avots: EH I, 781
2): "ohne Arbeit sein"
(mit alˆ ) Līvāni: visu cēlieni malˆzās bez darba Skaista; "sāpēs mē̦tāties (raustīties)" (mit alˆ ) Heidenfeld, Saikava: slimnieks ilgi malzījās.
Avots: EH I, 781
nojemt
nùojem̃t,
1) ab-, wegnehmen:
n. munu vainadziņu Tdz. 40017. ar zâlēm n. kam sāpes Dunika, Kand.;
2) = nùovâkt 2: n. (mit em̂ ) kāpuostus, uogas (Kaltenbr.), rāceņus (Frauenb.);
3) photographieren
(perf.; r. снять ): atļāva sevi n. Janš. Līgava II, 319;
4) nicht gehorchend jem. zum besten haben
Iw.: zirgs nuoje̦m sievišķi vai kādu puišeli;
5) "?": nedega plinte, kad taišņi biju nuojēmis lielu zaķi savā ābuļdārzā Jauns. Raksti VIII, 393. Refl, -tiês,
1) sich
(dat.) abnehmen: ce̦purīti nuosajēmis Tdz. 55723 var.; für sich ab-, wegnehmen; heiraten: nuosajem ve̦cu sievu! Tdz. 45907;
2) = nùostràdâtiês Frauenb.: nuojēmāmies visu pēcpusdienu me̦ncas škē̦rzdami Dunika, Rutzau;
3) sich photographieren lassen
Strasden.
Avots: EH II, 49, 50
1) ab-, wegnehmen:
n. munu vainadziņu Tdz. 40017. ar zâlēm n. kam sāpes Dunika, Kand.;
2) = nùovâkt 2: n. (mit em̂ ) kāpuostus, uogas (Kaltenbr.), rāceņus (Frauenb.);
3) photographieren
(perf.; r. снять ): atļāva sevi n. Janš. Līgava II, 319;
4) nicht gehorchend jem. zum besten haben
Iw.: zirgs nuoje̦m sievišķi vai kādu puišeli;
5) "?": nedega plinte, kad taišņi biju nuojēmis lielu zaķi savā ābuļdārzā Jauns. Raksti VIII, 393. Refl, -tiês,
1) sich
(dat.) abnehmen: ce̦purīti nuosajēmis Tdz. 55723 var.; für sich ab-, wegnehmen; heiraten: nuosajem ve̦cu sievu! Tdz. 45907;
2) = nùostràdâtiês Frauenb.: nuojēmāmies visu pēcpusdienu me̦ncas škē̦rzdami Dunika, Rutzau;
3) sich photographieren lassen
Strasden.
Avots: EH II, 49, 50
pagodēt
paguodêt, ‡
3) "paslavēt" Dunika: p. savu dē̦lu; ‡
4) "paguodināt" Oknist. Refl. -tiês,
2): "dē̦ls paguodējies tē̦va ce̦puri" ME. III, 33 bedeute nach Vank.: dē̦ls pajēmis t. c. un valkā tuo kâ savu.
Avots: EH II, 136
3) "paslavēt" Dunika: p. savu dē̦lu; ‡
4) "paguodināt" Oknist. Refl. -tiês,
2): "dē̦ls paguodējies tē̦va ce̦puri" ME. III, 33 bedeute nach Vank.: dē̦ls pajēmis t. c. un valkā tuo kâ savu.
Avots: EH II, 136
pajemt
pajemt,
1) - 3): auch Pas. I, 330; VIII, 53; IX, 231; XI, 283; XIV, 496, PlKur. u. a.; svārku nepajēmis cauri (der Rock war nicht vom Regen ganz und gar durchnässt)
Kaltenbr.; ‡
4) abschlachten
Frauenb.: nuo rīta agri vajaga p. teliņu. Refl. -tiês,
1): "labi, dēliņ, būšu!" pasajēme ... ve̦lns Pas. V, 140. jis pazajēmēs, ka būs ... IX, 278. kad viņš paje̦mas, tad viņš tuo dara Strasden. puisis, pajēmies, aiziet pruojām Sonnaxt; ‡
2) = paņemtiês 1; pasajēmies savu galvu, aiziet ("aiziet, kur grib") Nerft; ‡
3) nehmen, heiraten:
pasajēme ve̦cu sievu Tdz. 54263; ‡
4) = paņemtiês 4: viņš ir pajēmies me̦luot Kand. vistas ir pajē̦mušās nākt manā dārzā Strasden; ‡
5) herkommen, sich einstellen
(r. взяться): nuo kurenes pasajēmies (nach r. откуда ни взялся) - izlien nuo dziļuma ve̦lns Pas. XII, 497 (ähnlich V, 167; XIII, 56). ‡ Subst: pajē̦mums, das Genommenhaben; das Genommene; "eine Abteilung von 3 Aufschurfädep, 3 Zähne des Weberkammes, 3 Ösen der Weberhefteln" Auleja: desmit pajē̦mumu saskaita - tie ir pāsms.
Avots: EH II, 138
1) - 3): auch Pas. I, 330; VIII, 53; IX, 231; XI, 283; XIV, 496, PlKur. u. a.; svārku nepajēmis cauri (der Rock war nicht vom Regen ganz und gar durchnässt)
Kaltenbr.; ‡
4) abschlachten
Frauenb.: nuo rīta agri vajaga p. teliņu. Refl. -tiês,
1): "labi, dēliņ, būšu!" pasajēme ... ve̦lns Pas. V, 140. jis pazajēmēs, ka būs ... IX, 278. kad viņš paje̦mas, tad viņš tuo dara Strasden. puisis, pajēmies, aiziet pruojām Sonnaxt; ‡
2) = paņemtiês 1; pasajēmies savu galvu, aiziet ("aiziet, kur grib") Nerft; ‡
3) nehmen, heiraten:
pasajēme ve̦cu sievu Tdz. 54263; ‡
4) = paņemtiês 4: viņš ir pajēmies me̦luot Kand. vistas ir pajē̦mušās nākt manā dārzā Strasden; ‡
5) herkommen, sich einstellen
(r. взяться): nuo kurenes pasajēmies (nach r. откуда ни взялся) - izlien nuo dziļuma ve̦lns Pas. XII, 497 (ähnlich V, 167; XIII, 56). ‡ Subst: pajē̦mums, das Genommenhaben; das Genommene; "eine Abteilung von 3 Aufschurfädep, 3 Zähne des Weberkammes, 3 Ösen der Weberhefteln" Auleja: desmit pajē̦mumu saskaita - tie ir pāsms.
Avots: EH II, 138
palikt
palikt, dazu eine III p. prt. palicei (aus dem 17. Jahrh.) IMM. 1938 I, 555,
1): p. vistai padēkli Linden in Kurl. trīs (sc.: villainītes) paliku pagalvī Tdz. 55495;
2): auch ("atstāt") Perkunen n. FBR. XVIII, 133. ābeli (den Apfel)
paliku rītam Infl.;
3): iet jie pa ceļu ... saiminieks nuogura un sāc p. nuo Jāņa Pas. XII, 526 (aus Bewern). puisis negribēja nuo saviem draugiem p. un arī ielēce tur˙pat IV, 214. - p. od. atpakaļ p. od. pāri p., genesen:
duomājām, ka paliks, bet nuomira tā sieva Frauenb. kad vai[r] nepaliek atpakaļ guove, tad uzkauj Seyershof. viņiem viena guove nebij palikuse pāri; bij jānuokauj ebenda;
5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ruj., Saikava, Salis, Sonnaxt, Strasden: zaļas kaņepes berzē, kamē̦r paliek pienā Salis. man palika dusmu Oknist n. FBR. XV, 180; einige Belege dafür auch ME. III, 60 unter paliktiês 3; ‡
6) erkranken
Kand.: viņš palika ar kājam. es paliku ar ruoku, un nu vairs ne˙kuo strādāt. Refl. -tiês,
1): pajēmis, zem lakata palicies Kaltenbr.;
2): auch Saikava;
3): tē̦vs palicies slims Pas. XII, 124 (aus Smilt.); ‡
4) für sich hinlegen:
svāts ar jauniķi palikās alus bucu uz galda Auleja.
Avots: EH II, 151
1): p. vistai padēkli Linden in Kurl. trīs (sc.: villainītes) paliku pagalvī Tdz. 55495;
2): auch ("atstāt") Perkunen n. FBR. XVIII, 133. ābeli (den Apfel)
paliku rītam Infl.;
3): iet jie pa ceļu ... saiminieks nuogura un sāc p. nuo Jāņa Pas. XII, 526 (aus Bewern). puisis negribēja nuo saviem draugiem p. un arī ielēce tur˙pat IV, 214. - p. od. atpakaļ p. od. pāri p., genesen:
duomājām, ka paliks, bet nuomira tā sieva Frauenb. kad vai[r] nepaliek atpakaļ guove, tad uzkauj Seyershof. viņiem viena guove nebij palikuse pāri; bij jānuokauj ebenda;
5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ruj., Saikava, Salis, Sonnaxt, Strasden: zaļas kaņepes berzē, kamē̦r paliek pienā Salis. man palika dusmu Oknist n. FBR. XV, 180; einige Belege dafür auch ME. III, 60 unter paliktiês 3; ‡
6) erkranken
Kand.: viņš palika ar kājam. es paliku ar ruoku, un nu vairs ne˙kuo strādāt. Refl. -tiês,
1): pajēmis, zem lakata palicies Kaltenbr.;
2): auch Saikava;
3): tē̦vs palicies slims Pas. XII, 124 (aus Smilt.); ‡
4) für sich hinlegen:
svāts ar jauniķi palikās alus bucu uz galda Auleja.
Avots: EH II, 151
puszīds
ramana
‡ ramana Kaltenbr., = ramaņas; pie Plintes (Name eines Schmiedes) bija jēmis ramanu (von einem gesagt, der dringend die Hilfe eines Schmiedes benötigte).
Avots: EH II, 353
Avots: EH II, 353
šķupele
šķupele: auch Grob., Kal., Rutzau; pajēmis nuo ķēniņa šķupeli (laivas smeļamuo kausu) Pas. X, 79 (aus NB.).
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
slepu
sle̦pu: auch Blieden, Dunika, Lesten; hinter "s. jēmi līgaviņu?" ME. III, 927 zu ergänzen: "gan tu pēc atradīsi savu s. jē̦mumiņu".
Avots: EH II, 524
Avots: EH II, 524
slepu
sle̦pu, sle̦pus, Adv., heimlich, im Verborgenen: kam, brālīti, neteikdams sle̦pu jēmi līgaviņu? BW. 22723. pajē̦musi sle̦pu pāri pirkstaiņu RKr. XVI, 214. kungs licis savu īstuo sievu sle̦pu ievest kambarī LP. VI, 1021. kuo tik sle̦pu lūkuojies? A. XX, 739. sle̦pus skatījies LP. VI, 148. neaizej sle̦pus pruom! Ahs.
Avots: ME III, 927
Avots: ME III, 927
smirdoņa
smirduoņa,
1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;
2) = smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa 2 nuo cilvē̦ka! Dond.
Avots: ME III, 966
1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;
2) = smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa 2 nuo cilvē̦ka! Dond.
Avots: ME III, 966
strēķis
strèķis 2 ,
1): malkas s. (mit ẽ ) Siuxt; "salmu vai niedru jumta daļa, kuo jumj vienā pajēmienā" ebenda; zinādams, ka savu strēķi darba ir padarījis Ciema spīg. 60;
3): visu gaŗuo ceļa strēķi Vanagu ligzda 43;
4): auch Kaltenbr., (mit ẽ ) Ramkau, Sermus; cik tev tāda brīvāka strēķa? Anna Dzilna 12. par četriem gada strēķiem (Jahreszeiten)
Daugava 1939, 315. citā gada strēķī Anna Dzilna 187. strēķiem "laikiem" Oknist; ‡
5) ein Regenschauer:
uznāca diezgan liels s. (mit ẽ ) Seyershof; ‡
6) "?": es izdzīšu ganinuos piecu strēķu laukā BW. 2107, 6 var.
Avots: EH II, 587
1): malkas s. (mit ẽ ) Siuxt; "salmu vai niedru jumta daļa, kuo jumj vienā pajēmienā" ebenda; zinādams, ka savu strēķi darba ir padarījis Ciema spīg. 60;
3): visu gaŗuo ceļa strēķi Vanagu ligzda 43;
4): auch Kaltenbr., (mit ẽ ) Ramkau, Sermus; cik tev tāda brīvāka strēķa? Anna Dzilna 12. par četriem gada strēķiem (Jahreszeiten)
Daugava 1939, 315. citā gada strēķī Anna Dzilna 187. strēķiem "laikiem" Oknist; ‡
5) ein Regenschauer:
uznāca diezgan liels s. (mit ẽ ) Seyershof; ‡
6) "?": es izdzīšu ganinuos piecu strēķu laukā BW. 2107, 6 var.
Avots: EH II, 587
tālīdz
tālīdz (li. tolygiai "ähnlich"),
1) so auch, zugleich
U.: tālīdz arīdzan . . . mēness tuop . . . sarkans Manz. Post. I, 16. tālīdz arī ir man neapgraizītas lūpas Glück mutes izkalšana un tālīdz slāpes A. v. J. 1900, S. 505;
2) "tikmē̦r" Gr.-Buschh.; tālīdz - kālīdz, so lange - bis: darbi iet... gauši un ies tālīdz gauši, kalīdz speciālisti neķersies pie vienkāršiem pajēmieniem L. W. 1921, No 39, 12.
Avots: ME IV, 145
1) so auch, zugleich
U.: tālīdz arīdzan . . . mēness tuop . . . sarkans Manz. Post. I, 16. tālīdz arī ir man neapgraizītas lūpas Glück mutes izkalšana un tālīdz slāpes A. v. J. 1900, S. 505;
2) "tikmē̦r" Gr.-Buschh.; tālīdz - kālīdz, so lange - bis: darbi iet... gauši un ies tālīdz gauši, kalīdz speciālisti neķersies pie vienkāršiem pajēmieniem L. W. 1921, No 39, 12.
Avots: ME IV, 145
tauks
tàuks (li. táukas "Fettstückchen", s. Būga Ksn. I, 223, apr. taukis "Schmalz", serb. tûk "pinguedo", čech. tuk "Fett"), fett, feist: tauka mute, sūdaiņi ragi (von einer unreinlichen Wirtin) U. taukus zirgus baruosim BW. 11478. lai aug mieži kupli, tauki 32817, 1. taukie tīrumiņi 28245, 3 var. jūsu sejas ir taukas Vēr. II, 843. taukas pļavas Zeif. II, 152. neteic tauku nedīrātu! JlgRKr. II, sak. v. 595. juo taukāks, juo labāks RKr. VI, sak. v. 890. taukā sajēmies V Mos. 32, 15, fett geworden. Plur. tàuki, das Fett, der Talg: pārduot taukus, pirkt pavalgu RKr. VI, sak. v. 891. tauki pe̦ld pa virsu Br. sak. v. 1253. ūdens nevar taukiem virsū tikt JIgRKr. II, sak. v. 622. iet kâ pa taukiem (geht wie gehext, ganz glatt) Etn. II, 62 u. a. dzīvuo kâ zutis pa taukiem Jauna raža IV, 76. krietni taukuos iedzīvuoties Skalbe Kâ es . . . 23. alkstuošu ne pēc zemes taukiem Vēr. II, 99. zemes tauki (li. žẽmės taukai bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187), Gichtschwamm U., Etn. II, 11, phallus impudicus Frauenb., RKr. II, 75. tauku de̦sa, die Schlange Br. 411. tauku saknes U., symphytum officinale. tauku zâle(s) Mag. IV, 2, 74, U., RKr. II, 75, das Fettkraut, pinguicula vulgaris. Nebst tukt, tukls, tūkt, tūks, ae. ƥéoh "dicker Oberteil des Schenkels", ir. tón "podex" zur Wurzel von slav. tyti "fett werden", serb. tôv "Fettigkeit", ai. tūya-ḥ "kräftig, stark", tavas- "stark", av. tavaiti "vermag", li. túlas "mancher", apr. tūlan "viel", gr. τύλη "Polster", li. tumė´ti "dick werden", le. tumîgs "dick, fleischig", lat. tumēre "geschwollen sein", an. ƥumall "Daumen", ai. túmra-ḥ "feist", kymr. twf "Stärke" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314 f., Walde Wrtb 2 797 f., Boisacq Dict. 945 f.
Avots: ME IV, 136, 137
Avots: ME IV, 136, 137
uzjemt
uzjemt,
1): u. (aufheben)
kuo (cita pazaudē̦tu) nuo ceļa Kand. uzje̦m pašu galuoknīti Suitu k., S. 147. uzjemšu pādīti dancādama Tdz. 36753. viņu uzjēma (empfing) ... mīļi Pas. VI, 151; ‡
3) anfangen:
vakarā uzjēma apkūlas RKr. XVI, 35. kaķis uzjēmis (= pasācis) baluožus ēst Frauenb. nu ir uzjē̦muši turēt pa divām, trim aitām ebenda. Refl. -tiês, ‡
2) = ìeņemtiês 3 Strasden: vistas ir uzjē̦mušās nākt manā dārzā. ‡ Subst. uzjē̦mums Frauenb., die Angewohnheit:
tas tāds u., ka tâ sūkā.
Avots: EH II, 723
1): u. (aufheben)
kuo (cita pazaudē̦tu) nuo ceļa Kand. uzje̦m pašu galuoknīti Suitu k., S. 147. uzjemšu pādīti dancādama Tdz. 36753. viņu uzjēma (empfing) ... mīļi Pas. VI, 151; ‡
3) anfangen:
vakarā uzjēma apkūlas RKr. XVI, 35. kaķis uzjēmis (= pasācis) baluožus ēst Frauenb. nu ir uzjē̦muši turēt pa divām, trim aitām ebenda. Refl. -tiês, ‡
2) = ìeņemtiês 3 Strasden: vistas ir uzjē̦mušās nākt manā dārzā. ‡ Subst. uzjē̦mums Frauenb., die Angewohnheit:
tas tāds u., ka tâ sūkā.
Avots: EH II, 723