aizjauda
àizjaũda, Vorahnung: mātes aizjaudas izrādījās par dibinātām B. Vēstn. ar nelāgām aizjaudām viņš sāka savu kumuodi vē̦ruot B. Vēstn.
Avots: ME I, 30
Avots: ME I, 30
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jauda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jauda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
jauda
jaũda,
1) Vermögen, physische Kraft:
gājēji ē̦duši nuo šīm mantām cik jaudas LP. VII, 558. [jaudas vīrs U., ein Mann, der etwas vermag];
2) das Denkvermögen:
viņš skaitīja mācītāja vārdus bez jaudas Vēr. I, 826. vai tas šausies vienam jaudā (= prātā) Alm.;
3) der Einfall, Gedanke:
pirmā jauda viņam bij uz vietas griezties atpakaļ Asp.;
4) jaudām - jaudām, teils - teils, zuweilen - zuweilen:
Pāvils jaudām grib smieties, jaudām izbeiles viņam slien matus stāvu Seibolt. [In der Bed. 1 wohl aus liv. joud "Kraft, Vermögen", s. Thomsen Beröringer 254; zur Bed. 4 vgl. finn. juoto "Musse" joutaa "Zeit haben". Dagegen zur Bed. 2 und 3 vgl. jaust (prt. jautu und jaudu) "wahrnehmen".]
Avots: ME II, 97
1) Vermögen, physische Kraft:
gājēji ē̦duši nuo šīm mantām cik jaudas LP. VII, 558. [jaudas vīrs U., ein Mann, der etwas vermag];
2) das Denkvermögen:
viņš skaitīja mācītāja vārdus bez jaudas Vēr. I, 826. vai tas šausies vienam jaudā (= prātā) Alm.;
3) der Einfall, Gedanke:
pirmā jauda viņam bij uz vietas griezties atpakaļ Asp.;
4) jaudām - jaudām, teils - teils, zuweilen - zuweilen:
Pāvils jaudām grib smieties, jaudām izbeiles viņam slien matus stāvu Seibolt. [In der Bed. 1 wohl aus liv. joud "Kraft, Vermögen", s. Thomsen Beröringer 254; zur Bed. 4 vgl. finn. juoto "Musse" joutaa "Zeit haben". Dagegen zur Bed. 2 und 3 vgl. jaust (prt. jautu und jaudu) "wahrnehmen".]
Avots: ME II, 97
nojauda
nùojaũda [auch Ruj.], die Ahnung: man bij tāda nuojauda, ka skats ir pēdīgais sveicins Stari II, 431; vietas nuojauda. nāks nuo augšas tev nuojauda Drosth., Sessw.
Avots: ME II, 791
Avots: ME II, 791
nojauda
‡ II nuojauda "Erholung; Unterrechung" Grünh.: ēst bez nuojaudas. nevar vis tur nuoiet bez nuojaudas.
Avots: EH II, 49
Avots: EH II, 49
uzjaudat
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atjaust
atjàust, tr., begreifen: labu brīdi viņa neatjauda, kas nuotiek Up. 71, AP. Refl. -tiês, zur Einsicht kommen: viņi atjaudās, ka nu nav labi Laud., Bers.
Avots: ME I, 162
Avots: ME I, 162
nojaust
nùojàust [li. nujaũsti], tr., ahnen, fühlen, wahrnehmen, erkennen: viņš nenuojauta ne˙kuo ļauna Blaum. nuo tam vēl nevaram nuojaust stiprumu LP. VII, 1172. nu tik nuojauš, kādās tas briesmās Vēr. I, 1381. pulkā gan nuojauž kuopa nuojaužama ar redzi Duomas II, 53. lielākas var˙būt, nekâ tu nuojaud Vēr. I, 1207. visi nuojauda, ka viņai tagad ne˙viena nevajag Vēr. I, 1502, II, 589. viņš manis vis nenuojausīs Aps. bez spē̦ka gurdi viņa nuojausa Asp. Pūrs III, 95. A. XII, 649, MWM. X, 282.
Avots: ME II, 792
Avots: ME II, 792
pajaust
pajaust, vermögen, können: puslapiņu viņš taču pajauda izlasīt Saul. nepajauda pat ne atpirkt LP. VII, 567.
Avots: ME III, 36
Avots: ME III, 36
spējeklis
spējeklis (Neologismus?),
1) die Kraft, das Vermögen:
viņiem radās spējekļi un jaudas Plūd.;
2) ein Nerv zum Biegen
B. W. n. U., ein Muskel Wid., Konv. 2 244, 456, 2066, 2697.
Avots: ME III, 991
1) die Kraft, das Vermögen:
viņiem radās spējekļi un jaudas Plūd.;
2) ein Nerv zum Biegen
B. W. n. U., ein Muskel Wid., Konv. 2 244, 456, 2066, 2697.
Avots: ME III, 991
spīrināt
spĩrinât Siuxt, Nigr., Gr.-Essern, Drosth., = spirinât I: jē̦rs spīrināja kājas; spìrinât 2 , quälen Fest. Refl. -tiês,
1) sich quälen
Fest., zappeln (mit ì 2 ) Bers., mit den Füssen sperkeln Wid., (mit ĩ ) Bershof, sich wehren Wid.: nuo ūdens izvilkta zivs spīrinājas Tirs. guovs spīrinājas, negrib labi iet Naud. viņs spīrinājās pretim, bet nelīdzēja, bij jānāk līdz ebenda. jē̦rs spîrinājās Siuxt. vajadzēja... paklausīt, un ja kas spīrinājās, tuo lika atsaukt uz muižu Seifert Chrest. III, 2, 257. "ej!" ... Starpiņš mudināja, kad viņa sieva vēl spīrinājās De̦glavs Rīga II, l, 375;
2) "sich bemühen vorwärts zu kommen"
Fest.: spīrināmies cik jaudas, lai tiktu reiz uz kājām. Zu spirinât I.
Avots: ME III, 1004
1) sich quälen
Fest., zappeln (mit ì 2 ) Bers., mit den Füssen sperkeln Wid., (mit ĩ ) Bershof, sich wehren Wid.: nuo ūdens izvilkta zivs spīrinājas Tirs. guovs spīrinājas, negrib labi iet Naud. viņs spīrinājās pretim, bet nelīdzēja, bij jānāk līdz ebenda. jē̦rs spîrinājās Siuxt. vajadzēja... paklausīt, un ja kas spīrinājās, tuo lika atsaukt uz muižu Seifert Chrest. III, 2, 257. "ej!" ... Starpiņš mudināja, kad viņa sieva vēl spīrinājās De̦glavs Rīga II, l, 375;
2) "sich bemühen vorwärts zu kommen"
Fest.: spīrināmies cik jaudas, lai tiktu reiz uz kājām. Zu spirinât I.
Avots: ME III, 1004
verdēt
I verdêt, -ẽju,
1) prügeln, schlagen
Saikava, Vīt., (mit er̂ ) AP., Bers., C., Celm., Fest., Lis., Lub., Meiran, Nötk.: verdēt muguru Bers. u. a. es verdēju cik jaudas palaidnim pa muguru Vīt. sāka viņu verdēt (tüchtig prügeln) Fest., Meiran. verdēt (schlagend einjagen) mietu zemē Saikava;
2) schnell und energisch etwas tun
AP.; "kaut kuo ātri sadzert, padarīt" N. - Peb.: verdē nu! AP., Fest. tad nu ver̃dē gan (von starkem Regen) Peb. Zu virt (zur Bed. vgl. kar̂sêt) ?
Avots: ME IV, 538, 539
1) prügeln, schlagen
Saikava, Vīt., (mit er̂ ) AP., Bers., C., Celm., Fest., Lis., Lub., Meiran, Nötk.: verdēt muguru Bers. u. a. es verdēju cik jaudas palaidnim pa muguru Vīt. sāka viņu verdēt (tüchtig prügeln) Fest., Meiran. verdēt (schlagend einjagen) mietu zemē Saikava;
2) schnell und energisch etwas tun
AP.; "kaut kuo ātri sadzert, padarīt" N. - Peb.: verdē nu! AP., Fest. tad nu ver̃dē gan (von starkem Regen) Peb. Zu virt (zur Bed. vgl. kar̂sêt) ?
Avots: ME IV, 538, 539