Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jaunkundze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jaunkundze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

jaunkundze

jaûnkùndze ,* das Fräulein: es meitiņa, jaunkundzīte, ne nuo krē̦sla neceļuos BW. 10555.

Avots: ME II, 100

Šķirkļa skaidrojumā (17)

apjaũtâtiês, sich erkundigen, fragen: jaunkundze neapjautājās ne ar pušplē̦stu vārdu pēc kunga Dok. A. vai nevari apjautāties, kamdēļ manas ābeles augļus nene̦s LP. V, 252. jāapjautājas ar gudrākiem, man muss sich mit Klügeren besprechen.

Avots: ME I, 91

attaisīt

attaisît (li. atitaisýti),

3): auch Kalz. n. BielU.; ‡

4) = àiztaisît 2 Sonnaxt: pietiks piena, kuo putru a. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) öffnen: luogs attaisījies. duŗis pašas attaisījušās. attaisījās kaps Pas. VI, 367. maciņ, attaisies! VIII, 95;

2) sich
(dat.) öffnen: lai jaunkundze attaisās krūtis vaļām Janš. Bandavā I, 199;

3) zu Kräften kommen, genesen
Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: slimnieks nevarēja un nevarēja a. man kakls jau attaisījies. guovs attaisījusies;

4) sich vom Zauber befreien
Oknist. - Subst. attaisîtãjs, einer, der den Zauber zu lösen versteht Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 175

čaibīgs

‡ čaîbîgs Jürg., verzogen, verzerrt (vom Gesicht); geziert, affektiert (im Benehmen): čaibīga seja Jürg. viņa tāda čaibīga meitanegrib ne ēst, ne runāt ebenda. čaibīga jaunkundze PV.

Avots: EH I, 282

izspilgt

izspilgt: auch N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, = izspilgt 1 (?): izspilgusēs ... jaunkundze ar savu ... gre̦znuošanuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 16.

Avots: EH I, 482

jaunkungs

jaûnkùngs, der Jungherr: tur bija ieradušies jaunkungi un jaunkundzes. jaunskungs Jēcis, verspottende Bezeichnung eines Menschen. Gew. jaûnskùngs, Gen. jaûnkùnga: jaunskungs Jēci, kam tu brēci!

Avots: ME II, 100

ķeršus

ķer̂šus, ķeršis, zur Verstärkung von ķer̂t, fangend, haschend: lietuvē̦nu ķeršus nuoķers LP. VII, 437. visas jaunkundzes viņu ķeršis ķeŗ cieti A. XVI, 306.

Avots: ME II, 369

lūgšana

lùgšana, die Bitte, das Gebet: lai atskan debess augstībā, kungs, mūsu karsta lūgšana GL. nelīdzējusi vairs ne˙kāda lūgšana JK. V, 15. nuoskaita svē̦tuo lūgšanu, das Vaterunser hersagen, das Gebet halten BW. III, 1, 76. Scherzhafter Reim: tā svē̦tā lūgšana, tā matu plūkšana Kaw. nācu uz lielu lūgšanu, oft mit dem scherzhaften Zusatz: bet uz mazu dabūšanu. par lūgšanu,

a) auf die Bitte:
par lielulūgšanu viņš arī parādīja Dīcm.;

b) = lūdzams 2: lai palīdz tam par lūgšanu Adam. par lūgšanu, jaunkundze, nāciet dejuot! Blaum. par lūgšanu, tēt, ienāc nu iekšā! A. XX, 267.

Avots: ME II, 517

pasaulīte

‡ pasaulīte "= jaûnkùndze": pie kādas ... pasaulītes. par pasaulītēm Kauliņš sauca jaunkundzes Austriņš Raksti V, 261.

Avots: EH XIII, 170

pleika

pleîka Saikava, Golg., Jürg., Selsau, Fehgen, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, comm., ein leichtsinniger Mensch, ein Säufer, ein Taugenichts Erlaa, Laud., Fest., (pleîka) Bers., ein Zerlumpter Wid.; "plikadīda, plenderis, plūznis" Lös. n. Etn. IV, 165: seglenieks es e̦smu liels" varbūt tikai pleika es e̦smu vēl lielāks Leijerk. II, 140. kas tuo būtu duomājis, ka jaunkundzes šituo pleiku tik smalki ievē̦ruo. jūs, ve̦lna pleikas! Jaunie mērn. laiki I, 43.

Avots: ME III, 333, 334

pušplēsts

pušplê̦sts, zerrissen, zur Hälfte gerissen; ne pušplē̦sta vārda od. vārdiņa, kein Wort, kein Sterbenswörtchen, keine Silbe: tā neuzdruošinājas ne pušplē̦sta vārdiņa sacīt Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 328. jaunkundze neapjautājas ne ar pušplē̦stu vārdiņu pēc aizceļuojuošā kunga Krišs Laksts 49.

Avots: ME III, 439

šaipstīties

šaipstîtiês,

1) zögern, sich zieren
(?): kuo nu šaipstaties, kâ jaunkundze? Duomas III, 1296;

2) = šaipîties Warkh., Wessen.

Avots: ME IV, 1

sakniept

sakniept, aufwerfen, zukneifen (die Lippen): zirgs saknìepa ² lūpu Gr.Buschhof. Refl, -tiês, die Lippen zukneifen: jaunkundze iet sakniepusies Warkl.

Avots: ME II, 652

sasist

sasist, tr.,

1) zusammenschlagen:
viņa sasita abas ruokas Vēr. II, 573. sasit ruokas, sāk raudāt BW. 15539, 4. Guobzemiene ruokas sasizdama iesaucās Alm. Kaislību varā 20. jaunkundze aiz prieka sasita plaukstas Krišs Laksts 48. skrej, bitīte, sasit spārnus! Biel. 729. nuo dēlēm sasists (zusammengezimmert) galds Kra. Vit. 86;

2) zerschlagen; erschlagen:
sasit sieku, sarauj dzirnas BW. 667. es tevi maitās sasitīšu LP. IV, 11. (fig.) slimnieka sasistie vārdi U. b. 61, 49. Refl. -tiês,

1) sich zerschlagen, sich schlagend beschädigen:
viņa stipri sasitas LP. VII, 215;

2) sich aneinanderschlagen;
fig., aneinandergeraten, sich zusammentun: Sprw. kuoks mežā ar kuoku sasitas, ne vēl cilvē̦ks ar cilvē̦ku. ir gan viena ve̦lla būšana, kad ar tiem meitiešiem sasitas Austriņš. div[i] mušiņas sasitās BW. 35081, 5 var.;

3) schlagend sich überanstrengen:
pieci vienu mušu sita; atsitušies, sasitušies, vēl tā dzīva vazājās BW. 12878 var.

Avots: ME III, 730