Paplašinātā meklēšana

‡ apkàlis ² Warkl., Glatteis.

Avots: EH I, 90

I kàlis: auch AP., Ramkau, Wolm., (mit à ² ) Linden in Kurl., (mit â ² ) Orellen, Pussen, Salis, Siuxt, Strasden: audziet, kāļi, tupenīši! BW. 4405 var. lai aug kāļi, kāpuostiņi 33457; nakts k., eine gewisse Pflanze ("kāda zâle, kuo cūkas nevar ēst") Siuxt. Aus nd. kāl, s. Sehwers KZ. LIV, 35.

Avots: EH I, 600

I kàlis, Schnittkohl, Kohlrübe (brassica napus rapifera); baltais kālis, weisse Kohlrübe (br. alba), dze̦lte̦nais k., gelbe od. schwedische Kohlrübe (br. flava) RKr. II, 68; kāļus vilkt, die Kohlrüben aus der Erde ziehen, ein- heimsen; kāļus derināt, die Kohlrüben von den Blättern befreien Paul. [Aus d. Kohl kan zwar li. kõlis stammen, aber le. kàlis und estn. kāl' setzen eine skandinavische (vgl. schwed. kål) oder mnd. Form mit ā oder åˉ (statt ō) voraus; über mnd. westfäl. ā aus ō s. A. Lasch Mnd. Gramm § 87.]

Avots: ME II, 190, 191

II kâlis ² Kand., Bauske, [Ruj., Salis, Dunika], = kā`ls.

Avots: ME II, 191

I kañkālis: ein trockener, harter Erdklumpen (mit â ² ) Frauenb., (mit ã ) NB. Vgl. li. kankólas "Kloss".

Avots: EH I, 584

[I kañkālis Zeezern, Hasenpot, Tadaiken, Odsen, kànkālis Ronneb., = kankalis I: tai laukā lieli kankāļi; nevar ne+maz saecēt Grobin.]

Avots: ME II, 156

[II kañkālis "ein Unkraut im Roggen mit hellroten Bläten, das sich um die Roggenhalme windet" Neuenb. - Als ein Kuronismus zu kankals, slav. kǫkoľь "Kornrade".]

Avots: ME II, 156

[kàukālis ² Bers. "die Kornrade"; vgl. kaukuolis I.]

Avots: ME II, 173

kuõkālis (unter kuõkalis): auch Dunika, Grob.; Orellen, Siuxt.

Avots: EH I, 686

‡ kuñkãlis Ramkau, = kuõkalis.

Avots: EH I, 675

naktskālis,

1) und

2): auch (mit â ² ) Salis.

Avots: EH II, 4

naktskālis,

1) auch naktskãjis PS., der Nachtschatten (solanum nigrum);

2) der Nachtschwärmer
Etn. IV, 148.

Avots: ME II, 691

ruotkālis Wid., brassica caulorapa: aus einem nd. *rōtkāl.

Avots: ME III, 584

skālis, Plur. skāļi, Fleischbank, Fleischscharren W.-Livl., Kokn. n. U.; vgl. skā(r)nis; aus *skārlis? Oder zu skāle?

Avots: ME III, 879

stikãlis: stikāļu sē̦ta Neugut, Tauerkaln.

Avots: EH II, 578

stikãlis Barbern, stikālis Wid., Linden (in Kurl.), gew. der Plur. stikāļi U., stikaļi U., stikaļi L., Etn. I, 58; IV, 98, Lind. n. Bielenstein Holzb. 177, Zaunspricker: dze̦nu... mietus, stikaļus St. stikaļu sē̦ta Purap. Kkt. 98. Etwa zu ahd. stīga "Lattenverschlag für Kleinvieh" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 611)?? Vgl. auch strikāļi.

Avots: ME IV, 1066

‡ sudakālis Blieden, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 599

ve̦nkālis Wid., ve̦nkāls St., U., Mag. IV, 2, 33, der Fenchel (anethum foeniculum). Aus d. Fenkôl (bei Frischbier I, 185).

Avots: ME IV, 537

zukālis Vīt., = zuka II.

Avots: ME IV, 750

‡ atkurtêt, = izkur̃têt Laud., Sessw.: kālis atkurtējis.

Avots: EH I, 151

bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ ² ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr <sup>2</sup> ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r ² ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,

1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;

2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs ² "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.

Avots: EH I, 205

[ìegramzduôt Warkh., zu schaben anfangen: iegramzduots kālis.]

Avots: ME II, 18

[ìetrapêt, trocken zu laufen beginnen: kālis, kuoks ietrapējis Salis.]

Avots: ME II, 83

[iztrapêt, intr., trocken ausfaulen: ihtrapējuši kartupeļi Wolm.; kālis vidus iztrapējis Salis.]

Avots: ME I, 820

iztrepêt, ausfaulen: kuoks, kālis, kartupelis iztrepējis Fianden, PS.

Avots: ME I, 820

[kuõkalis Ruj., Dond., Lautb.], kùokalis ² [Bers., Odensee, kuõkālis C., N. - Peb., Bauske, Gründwald, Grünhof, Gr. - Sessau, Mitau, Nikrazen, Hofzumberge, MSil., Līn., kuokālis Gold., AltAutz, Lis., Gramsden], die Kornrade (agrostemma githago L.) Mag. IV, 2, 46, RKr. II, 65: tu jau katram kuokalītim un katrai rudzu puķei draugs Asp. Ziedu klēp. 47. [Wohl eher nebst li. kuokalis und le. kūkaļi (s. dies.) entlehnt aus r. кýколь dass., als damit (s. Berneker Wrtb. I, 599 f.) verwandt; vgl. auch Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 342

‡ kũsẽlis: Orellen "kuokālis, urulis".

Avots: EH I, 684

rẽ̦paîns AP., uneben; vēja aprauts; schmutzig: ar ruoku, kuŗas rē̦painie pirksti vairs neatliecās Veselis Tīrumu ļaudis. vecīga meita, . . . darba saliekta, rē̦paina un apaļa ebenda; "iesprē̦gājis" Schwanb. (von der Haut): r. kālis Vank.; rē̦pains ("ar izsitumiem") suns; bemoost: r. akmens Hofzumberge; grindig, krustig: rẽ̦paini kartupeļi Jürg. rẽ̦paina (uneben) miza N.-Peb., Arrasch; "kārpains": r. kartupelis Stomersee.

Avots: ME III, 520, 521

‡ ruõzīgs Frauenb., rosa: r. kuokālis.

Avots: EH II, 393

skaļš,

1): skaļi cilvē̦ki AP.; 2): skaļa rīta saucieniņš BW. 10748. ar ... skaļām birztalām Janš. Nīca 60. gaiss s. un tīrs Jauns. Raksti IV, 86;

6): auch AP., Druw., Frauenb., Grob., Iw., Ramkau, Salis;

7): "ciets un suluots" Ramkau: jauna mēnesī skābē̦ti kāpuosti ir skaļi; "nesavītis" AP.: s. kālis; ‡

9) "?": tas ir skaļi audzējs Siuxt.

Avots: EH II, 500

šķilaîns,

1): š. ("skabargains") kuoks Allend., Schwitten; šķilaina malka Allend.

2): šķilaini zirņi - auch Schujen, Wrangelshof š. (leicht spaltbar)
kuoks - auch Drosth. Erlaa, Gr.-Autz, Mar.; "sašķe̦lts tikai šķilās, bet nesasmalcināts" (?) Nötk.; hart, schwer zu zerhauen od. zu zerschneiden Schibbenhof: š. kālis, šķilaina malka.

Avots: EH II, 635

I sprũte: "kālis" auch Grob., Leegen, Perkunen, Pormsaten, Pussen, Rothof, Schnehpeln, Telssen, Windau; sprūtes tādas prāvas vien Janš. Apsk. 1903, S. 192. Vgl. dazu auch Sehwers Unters. 118.

Avots: EH II, 562

I stikājs, ein verdorrter Halm, Stengel Sessw.: seja apauguse cietiem bārdas stikājiem Zalktis v., 1. 1908, No 3, S. 7. Zut Wurzel von stikālis?

Avots: ME IV, 1066

stikaļi, s. stikālis.

Avots: ME IV, 1066

stiknît, -ĩju,

1) tr., intr., mit Mühe ziehen, anziehen, (her)ausziehen:
zirgs tâ stiknī, bet nevar izstiknīt ve̦zumu nuo dūksts Saikava. kuo tu tik ilgi stiknījies ap kāju aušanu! ņem labi sparši un stiknī tik kājā! ebenda. stiknī, stiknī kāju nuo māliem, bet nevar izvilkt Bers., Drosth.;

2) nachlassen, zeitweilig aufhören:
lietus sāka stiknīt; sāpe negribēja ne˙maz stiknīt Sessw. Refl. -tiês,

1) sich abmühen:
tu te vari stiknīties da rītam, tâ˙pat ve̦zumu neatgāzīsi Saikava. kuo tu stiknījies? fragt man jem., der vergeblich etwas aufzuheben versucht Smilt.;

2) stehen bleiben
Lis.; aufhören: vējš stiknījās Lis., Golg., Selsau. putenis sāk jau stiknīties Golg. stiknît(iês) 2 vielleicht zur Wurzel von stikālis.

Avots: ME IV, 1067