Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izkur̃têt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izkur̃têt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (3)

izkretēt

‡ izkretêt,

1) = izkur̃têt Nötk., Peb.: rāceņi drīz izkret (ir izkretējuši);

2) sich herabbeugen und verdorren (von Pflanzen):
ja dē̦sts neaug, tad tas irkret Nötk., Peb.

Avots: EH I, 458

izkurcēt

izkur̃cêt, izkur̃têt (am häufigsten d. Part. praet. izkur̃cẽjis, izkurtẽjis, auch izkur̃cis Grünh., izkur̃tis gebrauchlich),

1) schwammig, holzig, morsch, mürbe werden, auswachsen, im Innern verfaulen:
kāļi, rāceņi pa˙visam izkurcējuši (- tējuši). sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. izkurcējis kâ apses malka Naud. sniegs, le̦dus izkurcējis od. izkurtējis Naud., Gold., MWM. VII, 714. krāsns nuo mitruma bij pa˙visam izkurtējusi un taisījās sabrukt A. XVI, 1065;

2) das part. prt. act., verdorben, verjammert, verkommen, nicht recht funktionierend:
man galviņa izkurcējuse (Var.: - tējuse) kâ tam kuoka dzenīšam BW. 31702, 1. izkurtējuši studenti MWM. III, 533. rupja, izkurtusi balss Sudr. E. viņš dzīves baudās ve̦cs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks JR. V, 102.

Avots: ME I, 756