izkãmêt, Retl. -tiês: auch Laud., N.-Peb., Tittelmünde:viņš skuolā tâ izkāmējies, ka nevar ne pieēsties Frauenb., Seyershof. it kâ izkāmējušās PW. Šis ar mani tiesāties? 11.
izkãmêt, intr., sehr hungrig werden PS.: izkāmējis kâ vilks Nötk., Jan. lietū samircis, nuoruris un izkāmējis A. XX, 641. Gew. refl. - tiês: strādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tâ ka bija lieliski izkāmējies Druw., [Fest.], Wend., Mesoten.
1)hungern: zirgam bija jākāmē pie kruoga MWM. VII, 882;
2)schmachten nach etw. - mit d. Gen.: kāmēja brīvākas dzīves A. XII, 46. Refl. -tiês,etw. zu essen wünschen, Appetit wornach haben. [Zu ai. kāma-ḥ"Begehren, Verlangen".]