kâmẽ̦t ² (unter kāme̦t): auch Frauenb., (kāmēt) Schibbenhof.

Avots: EH I, 600

kâme̦t: kâme̦t KatrE., kâmet Saikava.

Avots: EH I, 600

I kãmêt;

1): auch Renzen; ganiņš kām ("baduodamies galda, nīkst") un gaida Lems., Wainsel;

2): kuo tu kãmē ("tīkuo")? Salgaln.

Avots: EH I, 600

[II kãmêt Ruj. Honig herausnehmen, zeideln.]

Avots: ME II, 191

[*III  kāmêt, s. sakāmēt.]

Avots: ME II, 191

III kāmêt: sehimmeln; verderben (intr.) Golg.: ēdiens stāvuot sāk k.

Avots: EH I, 601

IV kāmêt, herausschaffen (?): kāmē nu! var būt, ka izdabūsi tuo papīru nuo šķirbas Laidsen. k. dūņas nuo ūdens ebenda. Vgl. izkâmêt ² .

Avots: EH I, 601