Paplašinātā meklēšana

kâpslis,

1): auch Oknist, Seyershof;

2): auch AP., Kaltenbr.;

3): auch Mahlup; pakāpies vienu kāpsli augšup! Laidsen.

Avots: EH I, 601

[kâpslis,

1) der Steigbügel:
ņem manu kumeļu sudraba kāpšļiem BW. 9218. dieviņš kāpa kumeļā, es kāpslīšus paturēju;

2) der Wagentritt;

3) die Stufe:
vēl tikai seši kāpšļi, un tad atkal ceļš vedīs lejā Blaum. pussē̦dus turas virvju kāpšļuos JR. IV, 2. viņš sevi turējies vienu kāpsli augstāku par citiem JU. Zu kâpt.

Avots: ME II, 193

pakâpslis, die Sprosse, die Stufe, der Tritt: ce̦pure palika uz trepju pakāpšļa karājuoties Purap. viena nuo jaunajām meitām atruodas vēl uz vaguona pakāpšļa B.Vēstn. [es atkal par vienu pakāpsli būšu augstāk Zaravič.] zemnieks ir paklausīgs pakāpslis pie viņa zirga sāniem.

Avots: ME III, 43

‡ *skāpslis, = kâpslis 1: sase̦gluoju... kumeliņu ... zeltītiem skāpslīšiem Tdz. 51458 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 504

I rum̃ba (li. rumba "Schwiele") Iw., rùmba ² KL, Prl.,

1) rum̃ba Bl., die Nabe, Radbüchse
U., Bielenstein Holzb. 542; ratu kāpslis vai rumba Mērn. laiki 429;

2) der Rumpf auf der Mühle, worin das Getreide geschüttet wird
U.;

3) eine Blütenknospe
Depkin n. U.;

4) rumba (li. rumbà) Dunika, Nigr., der Querl:
suņi biksas apē̦duši, rumba vien atlikuse BW. 28556 var.;

5) jede Erhöhung (klein und lang) auf ebener Fläche
Kronw. n. U.: pa dziļām dangām un augstām rumbām... braucuot Janš. cūku gans cūku slauca, uz rumbiņas (Var.: kalniņā) tupē̦dams BW. 29356, 8. - rum̃bu mieži Karls, sechszeilige Gerste;

6) Demin. rumbuliņa BW. 4833, 5 var., ein dickes, unbehilfliches Mädchen
U.: sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte! BW. 4833. velies, rumba, istabā! 18856, 1. auga rumba kaimiņuos VL. - ratu rumba, rumbas gals od. kakls als Schimpfwörter überhaupt: ja ir laba ve̦damā, tad vediet sētiņā; ja ir kāda ratu rumba, gāziet ceļa maliņā! BW. III, 1, S. 54. kuo tu dziedi, rumbas gals (rumbas kakls 20881, rummas rīkle Sussikas), tev jau lāga neskanēja! BW. 874. In der Bed. 2 wohl aus mnd. rump "der hölzerne Trichter in der Mühle, wodurch das Getreide auf den Stein geschüttet wird". In den Bedd. 4 und 5 (nebst rumba II) wohl zu li. rumba "Schwiele" (s. Leskien Nom. 225), rumbas "Querl; Narbe", le. aprembêt 2, li. rêmbėti "Narben bekommen", slav. rǫbiti "hauen, hacken, kerben", poln. rąb "Rand, Saum" (s. Trautmann Wrtb. 236). Hierher stellt Būga KSn. I, 88 und KZ. LI, 118 nebst rumbulis und rimba auch rumba 1 (worauf rumba 7 und wohl auch 3 beruhen können); doch fragt es slch, ob nicht rumba I und rumbulis aus dem Livischen oder Estnischen entlehnt sind, vgl. estn. rumm "Röhre, Hohlcylinder", ratta rumm "Nabe am Rade", rump (gen. rumbi) "Klotz", liv. rump "abgehauener Stamm ohne Äste".

Avots: ME III, 557, 558

slide, ‡

2) "trepju kāpslis" Weissensee.

Avots: EH II, 525