Paplašinātā meklēšana

‡ čakā`rne ² Skaista n. FBR. XV, 36, = čakãrns.

Avots: EH I, 283

[kãrne Waldegahlen, Rutzau: miltu tīne.]

Avots: ME II, 197

I kãrne: ":" ME., II, 197 a zu ersetzen durch ", =".

Avots: EH I, 603

‡ II kãrne Frauenb., = kãrums I 2: man uznāca liela k.

Avots: EH I, 603

kā`rnêklis,

1) einer, der Unordnung macht, ein wühler:
kuo tu te kārnies kâ kārnēklis Serb., Adsel, Wenden, Bers. n. A. XV, 2, 394;

2) kārneklis U., zu Heuschlag gereinigtes Buschland.
Zu kārnît.

Avots: ME II, 197

I kārneklis: "wer nach, etwas begierig schmachtet" (mit ã ) Stenden.

Avots: EH I, 603

I kārneklis, ein Ausgehungerter A. - Rahden n. A. XV, 2, 394. Zu kārnêt.

Avots: ME II, 197

[II kārneklis Annenhof bei Mar. "ein zänkischer Mensch."]

Avots: ME II, 197

‡ kãrnele NB. "ein Karren".

Avots: EH I, 603

[kā`rnes (?) Römershof "= ā`rdi 1".]

Avots: ME II, 197

sakārne (unter sakārnis I),

1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;

2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.

Avots: EH XVI, 416

apkā`rtne, apkārtene Schrund., apkārne Sissegal, die Umgegend, Umgebung: vīrs aizgāja apkārtni aplūkuot LP. IV, 17. puotē̦tu vietu apkārtne pēc 3 - 4 dienām uzpampst SDP. VIII, 67. nuo savas tuvākās apkārtnes viņš varēja maz mācīties Paw.

Avots: ME I, 94

[I karneklis Alswig "= kārneklis II."]

Avots: ME II, 163

kā`rnît C., [Walk., PS., Wolm., Trik., Jürg., N. - Peb., kârnît ² Lautb., Bauske, Ruj., Salis), kãrnît Biel., - u, - ĩju, tr.,

1) wühlen, ausbreiten, scharren, kratzen:
kuo tu kārni sienu? C., Smilt., Bers., Laud., Adsel. suns, vērsis, zirgs kārna zemi Nigr. [tam kļuva ausis tâ kārnītas, ka viņš nezināja, kur tam bij palikt Manz. Post. II, 37];

2) reinigen
[Manz. Lettus]: pīpi, pļavas, zivis. sāku pļavas kārnīt Neik. kuoku kārnīt, die Äste aushauen U. Refl. - tiês, scharren, wühlen, sich sperren, sich zu schaffen machen: vistas tâ kārnās, ka zemes iet pa gaisu Nigr. kuo nu te kārnies (jaucies) kâ kārneklis! C., Smilt., Adsel, Wenden n. A. X, 2, 354.

Avots: ME II, 197

II kuods: auch Pas. VII, 364 (aus Lettg.), Birkerts Latv. sakāmv: 3014 (aus dem Ostle.), Wessen, (mit ùo ² ) Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdtne, (mit uô ) Prl., Saikava: k. cilvē̦ks Auleja. k. kai sakārne ebenda. kuoda zems ebenda, grūdeņi taidi kuodāceņi (Deminutivform) ebenda.

Avots: EH I, 686

r̂ugt,

1): zeme rūgst Janš. Dzimtene V, 264. ūdens plūda pāri un pļavas rūga laukā Heidenfeld;

3): auch Auleja, Kaltenbr.; pīpes vietā rūgst aizde̦gta sakārne Pas. V, 229 (aus Lettg.). rūgst un kūpst vien kâ rūgstuoņa, bet degt nede̦g Janš. Mežv. ļ. II, 458 (ähnlich 88; geschrieben rnit -ks-). vakar jūrā rūga Nidden; ‡

4) murren, verdriesslich (erbittert) sein
Diet. Subst. rûgums,

2): ein Sauertopf
A.-Ottenhof, (auch rûguma puôds) Gr.-Buschh.; ‡

3) = rûgsnis I A.-Schwanb.

Avots: EH II, 387

I sakārnis (li. šakarnis "ästig" Lit. Mitt. I, 390) U., Mag. XIII, 3, 62, Lasd., Odensee, Selb., sakârnis ² Līn., sakānis Uozuolmuiža bei Gold., sakarnis U., Selsau, Annenburg, sakārns Nerft, sakarns BW. 30986 var., sakārne BW. 15209, Wessen, sakārznis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411,

1) ein Wurzelende, Wurzelstück in Verbindung mit dem Stamm, aber aus der Erde gerissen, eine umgestürzte Baumwurzel mit allem Daranhängenden:
jāiet uz purva pļavu sakarņu lauzt Selb. Taņa uzmeta sakarņus ugunskuram Aps. VI, 18. es pār puiša galvu lēču kâ par sila sakārnīti (Var.: sakarnīti, čakārnīti u. a.) BW. 9808. sakārņi, grunduļi (Var.: čakārņi, činkuri; cinīši, cērpiņi; sprunguļi, runguļi), šķiŗat ceļu! 1513 var.;

2) sakārnis, ein langer, abgemergelter (abgezehrter) Mensch
Mag. XIII, 3, 62, Gramsden, Gr.-Sessau; als Schimpfwort gebraucht: ak tu ve̦cais sakārnis! Selsau, Odensee. Zu sakas II; dürfte nebst sakne auf einer ursprachlichen Bildung vom Typus des ai. š̍akṛt (gen. šaknáh) "Mist" beruhen.

Avots: ME II, 648

skānes "ein soeben angefertigter, nicht beschfagener Arbeitswagen ohne Räder; derjenige Teil eines Wagens, wo des Sitz eingefügt wird" Naud. Aus *skārnes (zu skāre )?

Avots: ME III, 879

skãrnis Karls., skārnes St., der Scharren, die Fleischbank U.: viss, kas skārnī pārduots kļūst (alles, was feil ist auf dem Fleischmarkt), tuo ēdiet! Glück I Kor. 10, 25. Aus mnd. scharre "Bank, auf welcher Fleisch, Brod usw. feil gehalten wurde".

Avots: ME III, 880