iekārot
ìekãruôt, Refl. -tiês: vai ... tē̦vam neiekāruosies visa ... platība ? Ciema spīg. 15.
Avots: EH I, 519
Avots: EH I, 519
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kārot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kārot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
iekārot
iekārot
ìekãruôt, verlangen, begehren: iekāruot uotra piede̦rumu Alm. slimnieks iekāruojis ābuolu ēst LP. IV, 209. für sich begehren: lapsai iekāruojies zosu cepeša JK. V, 1, 15. viņš iekāruojās zināt Vēr. II, 438. dabūsi visu, kuo iekāruojies LP. VII, 500.
Avots: ME II, 27
Avots: ME II, 27
izkārot
‡ *II izkãruôt: part. prt. act. izkãruojis, unersättlich Frauenb.: palika guovis tādas izkāruojušas ("badīgas, nepieēdināmas"), kad nedeva miltus. Refl. -tiês, zur Genüge (vergeblich) nach etw. verlangen: viņš visādi izkāruojās, bet nedabūja ne˙kā PV. guovis tādas izkāruojušās (= izbaduojušās) Frauenb.
Avots: EH I, 455
Avots: EH I, 455
kārot
kãruôt, sehnlichst verlangen, mit d. Gen., Akk. und pēc konstruiert: Sprw. kuo kāruoji, tuo dabūji. kas pēc muižas kāruo, mājas dabūs. es paņe̦mu ve̦cu vīru, naudas, mantas kāruodama, vgl. BW. 22653, 2. viņš kāruoja bē̦rnu asinis LP. VII, 864 (ib.: kāruoja pēc bē̦rnu asinīm). Refl. - tiês, sich sehnen, begehren: ar prātiņu kāruojuos pēc jauniem puisīšiem BW. 13009. pēc kā viņa sirds tâ kāruojas... Purap. man tâ kāruojas pēc zemenēm A. - Rahden. Zu kãrs.
Avots: ME II, 203
Avots: ME II, 203
kārot
I kãruôt, Refl. -tiês,
1): kuo bē̦rns kâruojas Orellen. man kāruojas augļu Sonnaxt.. viņš kāruojas alu ebenda; ‡
2) skābs vis˙vairāk kāruojas Salis, man begehrt hauptsächlich etwas Saures.
Avots: EH I, 605
1): kuo bē̦rns kâruojas Orellen. man kāruojas augļu Sonnaxt.. viņš kāruojas alu ebenda; ‡
2) skābs vis˙vairāk kāruojas Salis, man begehrt hauptsächlich etwas Saures.
Avots: EH I, 605
kārot
‡ II kāruôt,
1) locker, bröcklig werden (vom Eise)
Baar in seinem Exemplar von U., vgl. izkāruôt;
2) rudzi kāruo BielU., die Roggenpflänzchen sind durch die Frühlingsnachtfröste aus der Erde herausgezogen, so dass die Wurzeln in der Luft sind,
vgl. ‡ izkāruôt III. kāruotāja zeme BielU., Moorboden, dersolches an den Roggenpflänzchen bewirkt.
Avots: EH I, 605
1) locker, bröcklig werden (vom Eise)
Baar in seinem Exemplar von U., vgl. izkāruôt;
2) rudzi kāruo BielU., die Roggenpflänzchen sind durch die Frühlingsnachtfröste aus der Erde herausgezogen, so dass die Wurzeln in der Luft sind,
vgl. ‡ izkāruôt III. kāruotāja zeme BielU., Moorboden, dersolches an den Roggenpflänzchen bewirkt.
Avots: EH I, 605
sakārot
sakāruôt Kurl. n. U., ein Boot, Schiff mit den nötigen Kniehölzern versehen und festigen.
Avots: ME II, 648
Avots: ME II, 648