Paplašinātā meklēšana

‡ àizkãst pienu spainim gaŗām, seihend unversehens die Milch am Eimer vorbeifliessen lassen.

Avots: EH I, 30

‡ apkāst, seihend bespritzen, besudeln: kāšuot pienu viņa sev priekšautu apkāsusi.

Avots: EH I, 91

atkãst Spr., [PS., Kalz.], seihend (einen Teil der Milch) abgiessen.

Avots: ME I, 166

[dakãst Drsth., (Milch) seihend hinzufüngen: d. rīta pienu pie vakara piena.]

Avots: ME I, 433

[ìekãst LKVv., einfiltrieren: iek. pienu spainī.]

Avots: ME II, 27

izkãst [li. iškóšti], tr., durchseihen, filtrieren: pienu. taukas dzīres... nuo ve̦ca, izkāsta vīna Jes 25, 6. izkāsu alutiņu BW. 32761. izkāšamā ietaise, der Filtrierapparat.

Avots: ME I, 750, 751

I izkãst, ‡

2) fig., herauspressen, abdringen:
viņš grib i. visus spē̦kus gājējam Frauenb.

Avots: EH I, 455

‡ II izkàst ² Warkl., = izbaduôt(iês); hierzu das Partizipium izkâsis ² und izkāsies I 750: nee̦smu ne˙maz tik izkāsies pec tavas draudzības PV. izkāsušies pēc savas artavas Azand. 50.

Avots: EH I, 455

I kãst,

1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à ² ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst ² (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡

2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡

3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.

Avots: EH I, 606

I kãst (li. kóšti), [kàst Trik., Wolm.], - šu, - su, seihen: pienu. grib bitīte me̦du kāst caur uozuola lapiņām BW. 14903. kāšamie spannīši, die Milcheimer, in die die Milch geseiht wird. alu kāst, Bier füllen: piecas mucas kāsumā, trejdeviņas piepildīju BW. 19844. [Zu serb. kà`ša "Brei"; s. Zubatý AfslPh. XVI, 395 und Berneker Wrtb. I, 493.]

Avots: ME II, 204

II kàst: auch (mit à ² ) Lubn., Pilda, (mit â ² ) Orellen; kâst ² (= sukât) linus uz maziem suseklīšiem AP.

Avots: EH I, 606

II kàst, - šu, - su C., = kā`rst, kämmeln, tocken: vilnu vērpa, vilnu kāsa BW. 6984. In Ronneb. ist kãst und kā`rst vollständig zusammengefallen, indem daselbst nach PS. sowohl für jenes, als für dieses kàst eingetreten ist.

Avots: ME II, 204

‡ *III kàst ² zu erschliessen aus ‡ izkàst ² II.

Avots: EH I, 606

kãstava: auch Orellen (hier daneben auch: kãstavīte), Seyetshof.

Avots: EH I, 606

kãstava, [kāstavs Bielenstein Holzb. 327], kãstavis, kãstuve, [kãstuvis Ronneb. (li. kóštuvis)], kãsteve,

1) das dünne Linnenzeug, durch welches die Milch geseiht wird
Drosth.;

2) das Seihgefäss, der Durchschlag:
ar kāstavu kāš pienu.

Avots: ME II, 204

kàstava, kāstavis U., plur. kāstavi RKr. VII, S. 76, kàstavi C., = kā`stava.]

Avots: ME II, 204

‡ kâstaves ² Orellen, = kàstava.

Avots: EH I, 606

kãstavis (unter kãstava ): auch Ramkau.

Avots: EH I, 606

kãstekļi Mat., = kãrstekļi.

Avots: ME II, 204

[kãsteve Wandsen, Dond., kàstevis ² Kreuzb., kãstuve Ruj., Jürg., Schujen, Dunika, kàstuve ² Bers., kãstuvis PS., Drosth., Trik., kàstuvis ² Kl., Lis., kãstava.]

Avots: ME II, 205

I kàstevis ² (unter kãsteve ): auch Lös., Saikava, Sonn˙axt, (mit ã ) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 606

‡ II kàstevis ² Sonnaxt, = kàstava. ‡

Avots: EH I, 606

kãstulis Siuxt, = kãstava 1.

Avots: EH I, 606

kãstuve (unter kãstava und kãsteve): auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH I, 606

[kàstuve C., ein Ort zum Tocken der Wolle.]

Avots: ME II, 205

kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),

1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à ² ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,

2): auch Oknist.

Avots: EH I, 606

[kàstuvis PS., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 205

‡ kàstuvs ² (li. koštùvas) A.- Schwanb. n. FBR. V, 152, = kãstava.

Avots: EH I, 606

nùokãst,

1): n. tupeņus nuo ūzdens, lai sausi Saikava; ‡

2) durchprügeln
Frauenb.: n. kam muguru.

Avots: EH II, 53

nùokãst, tr., ab-, durchseihen: ūdens nuokāšams caur lupatu Etn. II, 57.

Avots: ME II, 797

[pakãst (li. pakóšti),

1) ein wenig seihen:
p. pienu;

2) seihen (nach Ausdrücken des Könnens):
nevar vairs pakāst.]

Avots: ME III, 44

pãrkãst,

1) noch einmal seihen:
p. pienu;

2) pãrkãst pienu traukam pār malu: seihend die Milch über den Rand des Gefässes geraten lassen.]

Avots: ME III, 160

pìekãst,

1) zu-, hinzuseihen;

2) vollseihen:
jāiespļaun trīs reizes ķērnē un arī cituos piekāstuos piena traukuos Etn. II, 55.

Avots: ME III, 257

sakãst, ‡

2) seihend anfüllen;
sakāsa līdz 30 puôda (ar pienu pilnus) Frauenb.; ‡

3) seihend zusammengiessen:
šuodien visu pienu nevarēs vienā puodā s. Dunika.

Avots: EH XVI, 416

sakãst, (viel Milch)durchseihen: s. daudz piena.

Avots: ME II, 648

uzkãst, auf etw. seihen (perfektiv): vakardienas pienam uzkāst virsū šās dienas pienu.

Avots: ME IV, 341

alus (li. alùs, Hausbier, apr. alu, Met), das Bier. Demin. alutiņš, dial. aliņš BW. 2401, alutis Aus. I, 22, aluti rudacīti BW. 19528, aluotiņš 19521, altiņš 19877, 8. lielais alus, starkes Bier, mazais a., Klein-, Dünn-, Koventbier; apiņuots a., gehopft Ar. 1072; labs biezs a., starkes Bier, gew. stiprs a.; salts kā le̦dus, gards kā me̦dus BW. 2328. Epitheta im Volksliede; alutiņ, rudacīti Ar. 2007, Braunauge; a., bāleliņ Ar. 2025, Brüderchen; sehr häufig mieža a., Gerstenbier BW. 14759. alus plūst Aus. I, 7, strömt; alus iet uz pagāzām, das B. geht auf die Neige, wird schal. alu darīt, padarīt, izdarīt, brūvēt, tecināt BW. 2328, nach U. auch vārīt, B. brauen; alu nuopildīt mucās, nach U. auch kāst, B. fassen, füllen; alu ielaist, zapfen. Sprw.: kas dzeŗ alu, dabū galu. lieli alū, nelieli misā, die Erwacshsenen (laben sich) am B., die Kinder an der Maische. [Unklar sind die Beziehungen zu aksl. олъ, an. ǫl, ae. ealu, westfinn. olut vgl. E. Kuhn KZ. XXXV, 313 f., J. Schmidt Neutra 180, Thomsen Ber. 157, Walde Wrtb. ² 29, Jacobsohn, Arier und Ugrofinnen 74, Karsten G. - F. L. 173 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 69

[kārstulis U. (aus * kāstulis), = kãstava.]

Avots: ME II, 199

pãrrîtus (unter pãrrîtu): kāstulis jāmazgā p. Siuxt.

Avots: EH XIII, 209

pupuča "?": aiztec uz pupuču (=istabu?) un atnes kāstuvīti! Stockm.

Avots: ME III, 415

I šķìebt Arrasch, Jürg., Nötk., (mit ìe ² ) Bers., Gr. - Buschh., Golg., Kl., Kr., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., (mit iê) Ermes, Schujen, Wolmarshof, N. - Wohlfahrt, (mit iê ² ) Bauske, Bershof, Bl., Dond., Dunika, Gramsden, Grünw., Salis, MSiI., Siuxt, Schibbenhof, Stenden, šķiebju, šķiebu, schief neigen, kippen U., Drobbusch, Druw., Festen, Lös., Prl., Meselau, Oppek., Schwanb., Sessw., Stomersee, Odsen, Wessen, schief machen Mar.; (das Gesicht) verziehen Adsel, Schibbenhof, Wolmarshof: es šķiebu trauku pie zemes Gr. - Buschh. šķieb ķipi slīpāk, lai piens labāk līst kāstuvē! Fest. šķiebtas lūpas BW. 23302. acis šķieba Zuobgal. kal. v. J. 1904, S. 80. viņš šķiebj kājas uz āru, un tādēļ viņam nuošķiebjas papēži Üxküll. nelīdze̦ns ceļš šķiebj zābakus Blumenhof; schief zuschneiden: šķiêbti ² lindraki, ein Rock, der unten breiter ist als oben Siuxt, Stenden. Refl. -tiês,

1) schief werden; sich ausbeugen, aus der geraden Lage hinaustreten (von Wänden
z. B.), ausweichen U.: zābaka papēdis šķiebjas Saikava. ve̦zums šķiebjas uz grāvja pusi Aahof u. a. tuornis ļuogās un šķiebjas kâ uz krišanu Etn. I, 81. nams jau sāce šķieblies St. pakši šķiebjas A. XI, 125. (krūze) it kâ pate jau šķiebjas pretī dzē̦rāja lūpām Austriņš M. Z. 81. mute škiebās uz irōnisku smaidu MWM. X, 271. (fig.) tam, rasi, prātiņš šķiebies! VI, 490. ceļš šuo ziemu ne˙maz nešķiebās, der Weg ist diesen Winter garnicht abgegangen Livl. n. Mag. IV, 2, 142;

2) sich verrechnen
Spr. Falls ìe älter ist als iê (vgl. šķìbs), könnte iê aus dem Reimwort viêbt bezogen sein. Doch wohl zu šķībs und (trotz šķuobît) mit ie aus ei; li. skiêbti "auftrennen" gehört wohl eher zu šķibit I (s. dies).

Avots: ME IV, 50, 51

šņepis,

1) die Nase Bers., Kl., Selsau; 2ļ šņepis Bers., Saikava, *šņepītis od. *šņepīte Etn. 11, 137, die Schnauze (an Gefässen): slaucenēm bij tādi šņepji, tādi zari, ka labāk var ieliet pienu kāstevie Saikava. lietuoja piena atnešanai nuo kūts... slauceni... ar šnepīti (izliekumu) vienā galdiņā Etn. II, 137;

3) der Schirm einer Mütze Golg.;

4) die Spitze Ar., Warkl. Aus d. Schnepp(e) "Schnabel, Schnauze, Rand".

Avots: ME IV, 94