Paplašinātā meklēšana

I ìekļàustît ^2: es iekļaustīšu rūgušuo pienu Mahlup: cūkas dūšīgi iekļaustīja nuo rīta Jāsmuiža, Līvāni.

Avots: EH I, 520

‡ II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.

Avots: EH I, 520

‡ III ìekļaustît, hineinstopfen, -stecken Mesoten, "ielikt kuo vidū, iekļaut ar varu" Ramkau.

Avots: EH I, 520

ìekļàustît ² Mar., schlürfend oder trinkend eiligst zu sich nehmen.]

Avots: ME II, 28

‡ izkļaûstîtiês Auleja, = izšķuôbitiês, auseinandergehen; sich - auseinanderschieben (von dem, was nicht fest genug gepackt, gebunden ist) Biel. n. U. (unter kļaustīties): kab taisnai stakles stāvē̦tu, kab neizkļaustītuos Auleja: greizi zuobi, kaî izkļaustījušies ebenda. izkļaustējušas tītavas Kaltenbr.

Avots: EH I, 457

I kļaûstît, - u, - ĩju,

1) etw. Dünnflüssiges mit dem Löffel essen:
kļausti putru! Mar. n. RKr. XV, 119;

2) von oben schöpfen
Ruj.

Avots: ME II, 239

II kļaustît,

1): auch (mit aû ) Alswig, Kalnemois, Schwanb.;

2) laut klopfen
(mit aû ) Auleja: kuo tie kļausta, ka nesadzird, kuo runā!

Avots: EH I, 625

II kļaustît,

1) hauen, schlagen
Bers., [Warkl.;

2) anklopfen
L.] Refl. -tiês,

1) Fausthiebe versetzen
Ad.;

2) klappern
St.

Avots: ME II, 239

‡ III kļaûstît Auleja, -u, -īju, wiederholt neigen, biegen. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìekļaustît III.

Avots: EH I, 625

kļaustîtiês,

1): wackeln
- auch Auleja: iet i[r] kļaustās uz vienu malu da uz uotru. beņķam kāja kļaustās, drīž izkri[tī]s ārā. ‡

2) "?": apčūrējušas priedītes, kuru galuotries kļaustījās kâ putnu spārni Jauns. B. gr.3 II, 163; ‡

3) "= kaûtrētiês 2; zögern" (mit aû ) Bērzgale: kā tu kļausties, ka neej ar citiem pie galda? zirgs ar ve̦zumu neiet uz priekšu, tik kļaustās vien.

Avots: EH I, 625

kļaustîtiês,

1) lose an einander hängen; sich biegen; wackeln; faulenzen
LD.; Stocken St. Zu kļaut I.

Avots: ME II, 239

pakļaûstîtiês Auleja, ein wenig zu wackeln anfangen: stàvi pakļaustījušies.

Avots: EH II, 143

pìekļaustît,

1) = piepliķēt N.-Peb.;

2) anschmiegen, anstreichen:
p. linu šķiedras Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 258

I sakļaûstît, verprügeln C., Kl., Warkl., Kreuzb., Bers., Marzen.

Avots: ME III, 651

II sakļaustît: "kļaustīdams (šķiebdams) izlabuot" Auleja (mit aû): s. ragaveņas (kas jūk ārā). izkaltušai siauktuvītei stīpas jau krita nuost; dē̦ls tuo sakļaustīja.

Avots: EH II, 418

II sakļaustît Warkl., = saglaust (glätten, perf.).

Avots: ME III, 651