Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kņubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kņubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

kņubt

kņubt (li. kniùbti "auf die Knie fallen und mit dem Gesicht die Erde berühren"),

2): jālīkst un jākņūb pie zemes Janš. Bandavā II, 12. kumbrinājās un kņuba pa āru Mezv. ļ. II, 371.

Avots: EH I, 637

kņubt

kņubt, ķnùbu, kņubu,

1) einbiegen
U.;

[2) sich krümmen
Stenden, Nigr. - Vgl. knubt].

Avots: ME II, 253

nokņubt

[nùokņubt, sich bücken, niederhocken: viņi nuokņauba katrs pie trauka, padzērās Janš. Dzimtene. V, 316. meitas, ceļuos nuokņubušas V, 65.]

Avots: ME II, 800

Šķirkļa skaidrojumā (5)

knūbēt

knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]

Avots: ME II, 250, 251

knublis

knublis, etwas Zusammengebogenes, Zusammengeschrumpftes: nuo lieliem darbiem esi pa˙visam sameties knublī Grünh. [nebst knubināt, knubt und knubulis wohl zu kņubt und vielleicht auch (s. v. Grien- berger Wiener SB. CXLII, Abh. VIII, 57) aschwed. niupa "kneifen", isl. hnupla "stehlen", ae. á-hnéopan "abpflücken".]

Avots: ME II, 250

noknupt

‡ nùoknupt, = nùokņubt: nuoknupuši mieži (überreife Gerstenähren, die sich zur Erde neigen) Spiess.

Avots: EH II, 55

saknubt

saknubt, sakņubt Nigr., Dunika, saknupt U., sakņupt Wid., sakņūpt L., sich vornüberbeugen, sich krümmen, sich bücken, sich (in der Haltung) gehen lassen (am gebräuchlichsten das Part. praet. act.): Pētersuons sakņuba uz priekšu Stari II, 361. viņš iet pa˙visam saknubis Dond. druoši vien sakņubtu uz de̦guna Janš. tu manuos gaduos sakņubsi, ka zuods gar ceļgaliem sitīsies! Stenden. puika sakņupis gultiņā MWM. VI, 723. Pūpuols tikai grūši pasmējās un sakņupa atkal Upītis Sieviete 63. kuo sēdi tāds saknupis? Gold. viņa sakņupuse dauzīja pieri pret galdu ebenda 98. vecene saknupusi uz priekšu Naud. viņa... vagā sakņubusi... dēstīja tur stādiņu Janš. Dzimtene V, 321. rē̦guojās saknubušas un izpūrušas čuoras Latv. kalējs sēž saknubis durvju priekšā Upītis. kundze sēd sakņubuse Apsk. v. J. 1903, S. 486. Duore saknupusi sēdēja Alm. tā jau ir tāda sakņupusi (von einem hochschwangern, schwach einhergehenden Weibe) U. (unter kņūpt).

Avots: ME II, 653