kūļa
kūļa: auch (mit ù 2 ) Borchow, Lubn., Saikava. Vieileicht mit hochle. ļ aus j; vgl, daneben in Borchow n. FBR. XIII, 24 sàuļa 2 "sauja" u. a.
Avots: EH I, 683
Avots: EH I, 683
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kūļa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kūļa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
kūļa
kūļa, der Stock: nuoliek savu kūļu (spieķi) blakus un gaida LP. VI, 465. nesit mani ievas kūju (Var.: kūļu) BW. 31501.
Avots: ME II, 336
Avots: ME II, 336
Šķirkļa skaidrojumā (7)
dasts
‡ dasts, eine hölzerne Stange mit hakenartigem Ende zum Heben von Strohbündeln Warkl. n. FBR. XI, 107: ar dastu ceļ salmu kūļus uz rijas, kūts; vienu galu aizbāž aiz kūļa saišķa Warkl. Vgl. dasti.
Avots: EH I, 309
Avots: EH I, 309
garkūlis
gaŗkūlis (gew. Pl. gaŗkùļi [C., Bers., Kl., gaŗkûļi 2 Dond., Wandsen, Gr. - Essern]), gaŗkūla, gew. Pl. gaŗkuļu (gaŗkūlu Konv. 2 763) salmi, [gaŗkūļa salmi Trik.] od. gaŗkūlsalmi, gaŗkuļi JK. V, 147, [Kreuzb., gaŗkula Lis., garkulas Nerft], auch gārkuļi A. VIII, 1, 76; [loc. s. gārkulā] BW. 12665, [garkolas (aus *gaŗkulas) Warkh., Dubena], Langstroh. [Zu kult.]
Avots: ME I, 606
Avots: ME I, 606
kasīt
kasît,
2): auch Dtrnika, Iw., Siuxt: kasīja un rīvēja rācēņus Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 82;
4): auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), AP., Bers., Ermes, Fehtelņ, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Heidenfeld, Hömelshof, Jürg., Kalnemois, Kaugershof, Lemb., Liepna, Linden in Kurl., Linden in Livl., Lubn., Mahlup, Mar., Marzen, Marzenhof, Meselau, N.-Laitzen, N.-Peb., Plm., Prl., 'Ramkau, Saikava, Schujen, Schwanb., Serbig., Sessw., Trik., Višķi. Refl. -tiês,
3): auch Seyershof; viņš te kasās visu dienu; netīk ne klausīties Kand. ‡ Subst. kasījumi, zusammengeharkte Getreidereste auf dem Felde
Linden in Kurl.: kasījumus pabāž zem kāda kūļa. kasîtājs, ‡
2) "kāsus, kas kasās rīklē" Frauenb. - Zur Bed. vgl. Auch ‡ àiz-kasît 3.
Avots: EH I, 591
2): auch Dtrnika, Iw., Siuxt: kasīja un rīvēja rācēņus Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 82;
4): auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), AP., Bers., Ermes, Fehtelņ, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Heidenfeld, Hömelshof, Jürg., Kalnemois, Kaugershof, Lemb., Liepna, Linden in Kurl., Linden in Livl., Lubn., Mahlup, Mar., Marzen, Marzenhof, Meselau, N.-Laitzen, N.-Peb., Plm., Prl., 'Ramkau, Saikava, Schujen, Schwanb., Serbig., Sessw., Trik., Višķi. Refl. -tiês,
3): auch Seyershof; viņš te kasās visu dienu; netīk ne klausīties Kand. ‡ Subst. kasījumi, zusammengeharkte Getreidereste auf dem Felde
Linden in Kurl.: kasījumus pabāž zem kāda kūļa. kasîtājs, ‡
2) "kāsus, kas kasās rīklē" Frauenb. - Zur Bed. vgl. Auch ‡ àiz-kasît 3.
Avots: EH I, 591
ķīpa
ķipa, ķīpe U., ķĩpis N. - Bartau, Rutzau, Grob.,
1) ein grosses Fass
Spr.;
2) ein netzartiger Sack für Heu, Klee
[ķīpa Wessen], ein Futtersack Serb., Lös., Setzen, Oppek., Autz, Frauenb.: vīri steigšus lika uz tiem siena ķīpas Saul.; līdz ar mani ratuos atradās divi tukši ķīpas maisi Lautb.; ein grosser Sack überhaupt Etn. I, 32, 58; ein Hopfensack St.; ein Sack zum Schlafen, = cisu maiss;
3) der Bund, Haufe:
pupu kūlis jeb ķīpa mugurā, t. i. pupas ar visiem pupājiem (stiebriem), sasietas salmu kūļa veidā Ruhental n. Etn. I, 58.;
4) ein grosser, korpulenter Mensch
Ar. Nebst li. kypas "grosser Korb" und kypa "куча" aus mnd. kipe "Kiepe" resp. kip "ein Bündel".]
Avots: ME II, 389
1) ein grosses Fass
Spr.;
2) ein netzartiger Sack für Heu, Klee
[ķīpa Wessen], ein Futtersack Serb., Lös., Setzen, Oppek., Autz, Frauenb.: vīri steigšus lika uz tiem siena ķīpas Saul.; līdz ar mani ratuos atradās divi tukši ķīpas maisi Lautb.; ein grosser Sack überhaupt Etn. I, 32, 58; ein Hopfensack St.; ein Sack zum Schlafen, = cisu maiss;
3) der Bund, Haufe:
pupu kūlis jeb ķīpa mugurā, t. i. pupas ar visiem pupājiem (stiebriem), sasietas salmu kūļa veidā Ruhental n. Etn. I, 58.;
4) ein grosser, korpulenter Mensch
Ar. Nebst li. kypas "grosser Korb" und kypa "куча" aus mnd. kipe "Kiepe" resp. kip "ein Bündel".]
Avots: ME II, 389
kuņi
kuņi, das untere, dicke Ende des gemähten Roggens [od. Getreides Eversmuiža, Biržgalis]: kuņi ir rudzu apakšējie gali - rudzu kūļa re̦zgaļi Mar.: neduod kuņus pa˙priekšu, bet vārpas! Oppek.
Avots: ME II, 317
Avots: ME II, 317
rezgalis
I re̦zgalis,
1): auch AP., Dunika, Kal., Kaltenbn, OB., Oknist, Orellen, Ramkau, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl.; "labības kūļa vai linu pē̦das apakšējais gals" Siuxt: labība piedarbā nuolikta smuki: kur re̦zgaļi, tur re̦zgaļi; kur vārpas, tur vārpas Grob.; ‡
2) re̦zgaļi AP. "labie, rupjie labības graudi, kas, vētījuot labību ar režģi, krīt pie durvīm".
Avots: EH II, 367
1): auch AP., Dunika, Kal., Kaltenbn, OB., Oknist, Orellen, Ramkau, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl.; "labības kūļa vai linu pē̦das apakšējais gals" Siuxt: labība piedarbā nuolikta smuki: kur re̦zgaļi, tur re̦zgaļi; kur vārpas, tur vārpas Grob.; ‡
2) re̦zgaļi AP. "labie, rupjie labības graudi, kas, vētījuot labību ar režģi, krīt pie durvīm".
Avots: EH II, 367
vērtība
vẽrtĩba, ‡
2) "daudzums, mē̦rs (in dieser Bed. nur im loc. s.)" Siuxt: kad, labību kuļuot, sasita salmus kūļa vērtībā, tad ...
Avots: EH II, 778
2) "daudzums, mē̦rs (in dieser Bed. nur im loc. s.)" Siuxt: kad, labību kuļuot, sasita salmus kūļa vērtībā, tad ...
Avots: EH II, 778