aizkūņoties
àizkùņuôtiês, -âtiês, langsam, mit schweren Tritten hinweggehen, besonders von alten Menschen Etn. III, 145.
Avots: ME I, 35
Avots: ME I, 35
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kūņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kūņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
atkūņoties
atkùņuôtiês,
1) sich mühsam loswickeln, sich entpuppen; [
2) Nach U. auch = atveseļuoties, genesen, sich erholen];
3) sich mühsam heranbewegen, sich herschleppen:
gudrie suoļus vilkdami atkūņuojās LP. V, 310; so auch atkūņāt: laikam e̦smu atkūņājis Blaum.
Avots: ME I, 169
1) sich mühsam loswickeln, sich entpuppen; [
2) Nach U. auch = atveseļuoties, genesen, sich erholen];
3) sich mühsam heranbewegen, sich herschleppen:
gudrie suoļus vilkdami atkūņuojās LP. V, 310; so auch atkūņāt: laikam e̦smu atkūņājis Blaum.
Avots: ME I, 169
iekūņot
ìekūņuôt, tr., einpuppen, einhüllen: zirnēkļi, kuŗi iekūņuo savas uoliņas kâ zīda tarbiņas A. XX, 42. Gew. refl. -tiês, sich einpuppen, sich einhüllen: plaisas, kur kāpuriem iekūņuoties Konv. 2 518. mākslinieks iekūņuojas savā vientulībā MWM. XI, 194.
Avots: ME II, 33
Avots: ME II, 33
kūņot
kūņoties
kùņuôtiês (unter kùņâtiês),
1): sich einherbewegen, humpeln, umherkriechen, sich wälzend od. kopfüber dahinbewegen
(mit û 2 ) Segew.
Avots: EH I, 684
1): sich einherbewegen, humpeln, umherkriechen, sich wälzend od. kopfüber dahinbewegen
(mit û 2 ) Segew.
Avots: EH I, 684
nokūņot
nùokūņuôt, tr., langsam, scheleichend zurücklegen: sešas dienas divi jūdzes kâ kūnuot nuokūņuoju BW. 31818, 1.
Avots: ME II, 804
Avots: ME II, 804
piekūņoties
piekūņoties
II pìekūņuôtiês, hinzukriechen, mühsam hinzugelangen Mitau, Smilt., Pabbasch, Bers.: Ciesene piekūņuojusies ve̦cajam mācītājam pie ruokas Alm. bē̦rns piekūņuojies gan beidzuot (līdz) galdam Druw., Ronneb., (mit û 2 ) Schibbenhof; in Wolm. dafür piekuņâtiês.
Avots: ME III, 262
Avots: ME III, 262