Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

atkūņoties

atkùņuôtiês,

1) sich mühsam loswickeln, sich entpuppen; [

2) Nach U. auch = atveseļuoties, genesen, sich erholen];

3) sich mühsam heranbewegen, sich herschleppen:
gudrie suoļus vilkdami atkūņuojās LP. V, 310; so auch atkūņāt: laikam e̦smu atkūņājis Blaum.

Avots: ME I, 169

iekūņot

ìekūņuôt, tr., einpuppen, einhüllen: zirnēkļi, kuŗi iekūņuo savas uoliņas kâ zīda tarbiņas A. XX, 42. Gew. refl. - tiês, sich einpuppen, sich einhüllen: plaisas, kur kāpuriem iekūņuoties Konv. 2 518. mākslinieks iekūņuojas savā vientulībā MWM. XI, 194.

Avots: ME II, 33

kūņot

‡ *kùņuôt, zu erschliessen aus nùokùņuôt.

Avots: EH I, 684

kūņoties

kùņuôtiês (unter kùņâtiês),

1): sich einherbewegen, humpeln, umherkriechen, sich wälzend od. kopfüber dahinbewegen
(mit û 2 ) Segew.

Avots: EH I, 684

nokūņot

nùokūņuôt, tr., langsam, scheleichend zurücklegen: sešas dienas divi jūdzes kâ kūnuot nuokūņuoju BW. 31818, 1.

Avots: ME II, 804

piekūņoties

I piekūņuôtiês "savairuoties lielā daudzumā" (von Insekten) Lennew., Vank.

Avots: ME III, 262

piekūņoties

II pìekūņuôtiês, hinzukriechen, mühsam hinzugelangen Mitau, Smilt., Pabbasch, Bers.: Ciesene piekūņuojusies ve̦cajam mācītājam pie ruokas Alm. bē̦rns piekūņuojies gan beidzuot (līdz) galdam Druw., Ronneb., (mit û 2 ) Schibbenhof; in Wolm. dafür piekuņâtiês.

Avots: ME III, 262