Paplašinātā meklēšana

‡ àizkūkuôt kùo Ar., schreiend ein Unglück über jem. heraufbeschwören (Subjekt dazu ist der Kuckuck): dze̦guze būs tev prātu aizkūkuojusi Azand. 82. ja rītuos neē̦dušu aizkūkuo dze̦guze, tai vasarā šāds cilvē̦ks it kâ kalst... bet ja šādā gadījumā kabatā ir kāda druska maizes..., aizkūkuošana tad var nākt pat par labu Fil. Mat. 170.

Avots: EH I, 34

‡ apkūkuôt = ‡ apkukuôt: nelaimīgais bij apkūkuots (vom Kuckuck) L. Av. 1833, S. 126.

Avots: EH I, 95

‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.

Avots: EH I, 151

‡ II atkūkuôt, langsam herkommen: atkūkuo... skursteni apskatīt Ezeriņš Leijerk. II, 145.

Avots: EH I, 151

‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.

Avots: EH I, 151

I ìekùkuôt, auch ìekukuôt, intr., anfangen wie ein Kuckuck zu schreien: cikreiz dze̦guze pavasarī iekukuojuot... LP. VII, 413. Refl. - tiês, ein Geschrei von sich geben (vom Kuckuck): dze̦guze iekukuojās LP. III, 5.

Avots: ME II, 33

II ìekūkuôt, hinein -, hereinwatscheln: liela, gaŗa dē̦lu māte iekūkuoja istabā BW. 25304.

Avots: ME II, 33

izkùkuôt,

1): dem Kuckucksschrei ähnliche Laute erzeugen:
viņš ... ar rīkli un mēli ... izkūkuojuot kâ dze̦guze A. Brigadere Dievs, daba, darbs 132. Refl. -tiês, ‡

2) längere Zeit quienen, vergebens (sitzend) warten
Jürg.: es izkūkuojuos tur divas stundas, bet ne˙viena nesagaidīju.

Avots: EH I, 459

izkùkuôt (li. iškūkúoti), izkukuôt,

1) schreiend verkünden:
izkūkuo dze̦guzīte, cik man gadu jādzīvuo BW. 10074;

2) prātu od. uomu izkūkuot, den Verstand verlieren, unsinnig werden
Poruk;

3) verrufen, (nach dem lett. Wahn) das Gedeihen benehmen.
Refl. - tiês, eine längere Zeit, zur Genüge schreien (vom Kuckuck): es ļāvu viņām (dze̦guzēm) izkukuoties Stari II, 484.

Avots: ME I, 757

I kùkuôt: auch (mit û ² ) AP., Ramkau: nekūkuo, dze̦guzīte! BW. 4140, I.

Avots: EH I, 682

I kùkuôt, [kũkuot Ruj.], s. kukuôt I.

Avots: ME II, 333

II kũkuôt: auch (mit ù ² ) Sonnaxt; kruodzenieks ... Sīmaņam ... neatļāva k. Azand. 121. ve̦cā māte visu vakaru uz mūriņa kûkuo ² (schtummert sitzend) AP. ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 868. Zur. Bed. vgl. auch ‡ atkūkuôt II.

Avots: EH I, 682

II kũkuôt [Salis, Selg., Walgalen, kùkuôt PS., S., Trik., Jürg., N. - Peb., Arrasch], kukuôt LP. VI, 21, [Salis], mit dem Kopfe beim Schlummern nicken RKr. III, 122, [Kreuzb.], hocken, müssig die Zeit verbingen: piesnaudies viņš kūkuoja kruoga galda galā JU. aizbrauca kūkuodami vien Saul. pats nedzirdēja, juo bija pilns un kūkuoja vien Baltp. sagulējis slims un vēl dažu dienu kukuojis LP. VI, 21. āprāts kūkuoja ik˙vienam acīs Stari II, 325. Vgl. kukt.

Avots: ME II, 333

‡ III kūkuôt, stöhnend öfters jem. erwähnen Diet.; unruhig sich sehnen (mit û ² ) Jürg.: viņš vienumē̦r kūkuoja pēc mātes Prl. Zu kūkuôt I ?

Avots: EH I, 682

‡ *IV kūkuôt, zu erschliessen aus ìekūkuôt II.

Avots: EH I, 682

‡ nùokūkuôt, durch Kuckucksgeschrei behext eine gewisse Zeit hindurch allerhand Schlimmes erleben: ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Burtnieks 1934, S. 868.

Avots: EH II, 58

‡ pakũkuôt, ein wenig rufen (vom Kuckuck): dze̦guze kādu brīdi pakũkuoja un aizlaidās.

Avots: EH II, 146

pìekūkuôt, mit den Rufen des Kuckucks füllen: dze̦guzes... piekūkuoja... pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 262

sakūkuôt, stark rufen (vom Kuckuck; perfektiv) Spr. Refl. -tiês, einander (nach der Art eines Kuckucks) zurufen, zusammenrufen: valstsvīri sasaucas jeb sakūkuojas uz sapulci RA.

Avots: ME II, 660

I sakūkuôt, ‡

2) rufend erlangen (vom Kuckuck):
zaļu birzi sakūkuoji Tdz. 38123.

Avots: EH XVI, 421

‡ II sakūkuôt, eine gewisse Zeit hindurch kränkeln (?): (ķēve) sakūkuoja pāra nedēļu tur pļavā un ar tuo pašu ar iegāja bedrē Kaudz. Izjurieši 138.

Avots: EH XVI, 421

uzkūkuôt, noch, von neuem schreien (vom Kuckuck): dze̦guze vēl reiz uzkūkuoja.

Avots: ME IV, 348