nokūkot

‡ nùokūkuôt, durch Kuckucksgeschrei behext eine gewisse Zeit hindurch allerhand Schlimmes erleben: ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Burtnieks 1934, S. 868.

Avots: EH II, 58